“Saskaņas” konsultants - “Latvijas Krājbankas” miljonu pazušanas lietā apsūdzētais (5)

Partijas “Saskaņa” pārstāvji savā retorikā pret politiskajiem konkurentiem, konkrētāk – pret bijušo Rīgas domnieku, tagad Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru (A/PAR) – visai bieži ir izmantojuši pārmetumus par saistību ar likvidējamo “Latvijas Krājbanku”. Kādreizējais bankas vadītājs bija viegls mērķis, jo tiesa pirmajā instancē lēma apmierināt bankas administratora prasību par zaudējumu piedziņu.

“Saskaņas” jaunieši savulaik Rīgas domē ir organizējuši piketus, kuros opozīcijas domnieku Bondaru dēvēja par “zagli no Krājbankas”. Šo pašu frāzi kā apvainojumu pret politisko oponentu un kādreizējo “Latvijas Krājbankas” vadītāju publiski izmantojis arī “Saskaņas” līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš to pamatoja ar civillietu, kurā pret Bondaru un citiem bijušajiem bankas valdes locekļiem bija vērsušies bankas administratori. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmajā instancē nolēma no Bondara un vēl pieciem bijušajiem valdes locekļiem par labu likvidējamajai “Latvijas Krājbankai” solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā.

“Latvijas Republikas tiesa ir atzinusi, ka Mārtiņš Bondars ar savu darbību ir tiešā veidā piedalījies, sekmējis un nodrošinājis “Latvijas Krājbankas” līdzekļu nelikumīgu aizpludināšanu un zaudējumu radīšanu bankai. Tautā šādu rīcību sauc par zagšanu, lai arī juridiski šīm darbībām reizēm ir arī sarežģītāki apzīmējumi,” pagājušā gada augustā “Facebook” rakstīja Ušakovs.

Līdz ar Bondaru civillietā pirmo instanci zaudēja arī Andrejs Surmačs. Viņš ir bijis gan “Krājbankas” valdes loceklis, gan viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos, gan bankas mātesfirmas – Lietuvas “Snoras” bankas Latvijas filiāles vadītājs. Administratīvā apgabaltiesa, kurā Surmačs vērsās, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija atteicās viņam izmaksāt garantēto atlīdzību pēc “Krājbankas” kraha 2011.gada nogalē, secināja, ka Surmačam bija īpaša saikne ar banku, tās lielāko akcionāri “Snoras” un attiecīgi ar tās īpašnieku, Krievijas uzņēmēju Vladimiru Antonovu.

“Tiesa uzskata to, ka es strādāju citos uzņēmumos kā valdes loceklis, kā padomes loceklis, ka šie uzņēmumi ir saistīti ar Antonovu, un tāpēc viņi uzskata, ka es esmu saistīta ar “Latvijas Krājbanku” persona. Nu, tas ir viņas lēmums, ko es varu...” spēkā stājušos spriedumu komentēja Surmačs.

Ja ziņas par “Krājbankas” civillietu ir izskanējušas visai plaši, tad mazāk zināms ir tas, kas notiek ar vienu no kriminālprocesiem. “De facto” noskaidroja, ka šoruden tiesa slēgtās sēdēs sāka skatīt lietu par 90 miljonu pazušanu no “Krājbankas”, kur Surmačs sēž uz apsūdzēto sola. Starp apsūdzētajiem ir arī kādreizējais bankas akcionārs un padomes loceklis Vladimirs Antonovs, bijušais “Krājbankas” prezidents Ivars Priedītis, pirmais viceprezidents Dzintars Pelcbergs un bankas Finanšu un starptautisko tiesību daļas vadītāja Margarita Mjadzelica.

“De facto” zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Surmačs ļaunprātīgi izmantojis savas amata pilnvaras, apzināti veicinot Antonova un Priedīša noziedzīgo nodomu par “Krājbankas” naudas piesavināšanos. Apsūdzības ieskatā, Surmačs nodrošinājis naudas izvešanu no bankas depozītu veidā un atbalstījis tās prettiesisku ieķīlāšanu. Tādējādi Antonova kontrolēto ārvalstu uzņēmumu saistību izpildes garantēšanai no bankas aizplūduši 90 miljoni eiro, kā rezultātā 2011.gada novembrī tika apturēta Krājbankas darbība.

Surmačs “De facto” uzsver, ka savu vainu tiesā pilnībā noraidīja: “Tur trīs epizodes, jā, bet jūs ziniet, ka es nevaru jums komentēt, tāpēc, ka slēgta tiesa un, atvainojiet, nevaru jums kaut ko. (..) Ir atdalīta [no kriminālprocesa] viena daļa, kur ir Priedīša kungs un Antonova kungs, un tagad ir otra daļa, kur ir visi pārējie cilvēki. Arī ir Priedīša kungs, arī ir Antonova kungs.”

Neilgi pēc pirmajām tiesas sēdēm krimināllietā Surmačs sāka strādāt “Saskaņas” Saeimas frakcijā. Tās vadītājs Jānis Urbanovičs viņu uzaicināja darbā par frakcijas konsultantu budžeta un finanšu jautājumos. Pieredze iepriekšējos darbos no jaunās atšķiroties, tomēr par garlaicīgu jaunais amats neesot, atzīst Surmačs: "Jūs ziniet, nav līdzīgi, tas ir drusciņ citādā virzienā, jā. Nu es esmu ekonomikas zinātņu doktors, tāpēc es saprotu arī šo daļu.”

Surmačs galvenie pienākumi saistīti ar dalību Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdēs. “Saskaņas” pārstāvis komisijā Vjačeslavs Dombrovskis ar konsultanta darbu ir apmierināts. Arī viņa apsūdzības deputātu nemulsina. “Jebkurš no mums pieļauj kādas kļūdas. Es domāju, ka tikai tādēļ nedrīkst cilvēku absolūti izslēgt no produktīvas dzīves. (..) Daži pieļauj smagas kļūdas. Es tomēr esmu par otru iespēju,” saka Dombrovskis.

Dombrovskis bijis iesaistīts konsultanta meklēšanā un apgalvo, ka atrast labu speciālistu par atalgojumu, kas esot 700 eiro mēnesī uz rokas, nebija viegli. To pašu saka frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs: “Nebija tā, ka es neinteresējos par šo kriminālprocesu, kas ir ar “Krājbankas” lietu. Es gribēju saprast, kas, ko un kā. Pēc tam, kad es runāju ar cilvēku, es redzēju, ka viņam ir šī te atspere pierādīt, ka viņš ir godīgs un kompetents, man radās savtīga ideja izmantot to kopējās lietas labā. (..) Tagad, cik es redzu, ir iesākusies kampaņa, kas novedīs pie tā, ka viņš iniciēs šķiršanos. Es savukārt izsaku nožēlu par to, ka tā būs, ja tā būs.”

Urbanoviča prognoze izrādījās precīza – dažas stundas pēc šīs intervijas Surmačs iesniedza atlūgumu, lai gan frakcijas vadītājs esot mēģinājis pierunāt viņu palikt. Līdz ar to “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs vairs nevēlējās komentēt to, vai arī bijušo Saeimas frakcijas konsultantu uzskatot par “zagli no Krājbankas”.

“Pateicoties jūsu aktivitātei, tai skaitā jūsu personiskām aktivitātēm, es uzzināju gan par to, ka šis cilvēks bija pieņemts, gan par to, ka šis cilvēks vairs nestrādā pie mums frakcijā. Es respektēju Jāņa Urbanoviča pieņemtos lēmumus visus šai situācijā, bet komentēt kaut ko tālāk būtu ne īsti korekti. Bet jā, es vienlaicīgi varu apstiprināt, ka cilvēki, kas ir iesaistīti “Krājbankas” lietā, droši vien viņiem vajadzētu no ētikas vai citu apsvērumu dēļ no aktivitātēm, kas ir saistītas ar valsts finansēm, atturēties. Bet tas ir tikai un dziļi mans personiskais viedoklis,” sacīja Ušakovs.

Bijušo “Krājbankas” īpašnieku Vladimiru Antonovu Latvijas tiesās pārstāv vien advokāts. Pats Antonovs, kuru par “Snoras” bankas īpašumu piesavināšanos un izšķērdēšanu lielā apmērā tiesāt gribēja arī Lietuva, pirms dažiem gadiem no Lielbritānijas pārcēlās uz Krieviju, kas savus pilsoņus ārvalstīm neizdod. Tomēr šopavasar Antonovu arestēja Krievijas tiesībsargājošās iestādes. Krievijas mediji vēstīja, ka augustā viņš pilnībā atzinis izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas "Sovetskij" līdzekļu izlaupīšanu. Pirms dažām nedēļām Pēterburgas tiesa lēma, ka Antonovam būs jāpaliek mājas arestā līdz nākamā gada februārim.

Ja Surmačs nebūtu aizgājis no darba, janvārī viņš “Saskaņas” frakcijai sevišķi daudz palīdzēt tāpat nevarētu. Nākammēnes “Krājbankas” krimināllietā jau ir ieplānotas astoņas sēdes – arī otrdienu rītos, kad Saeimā pulcējas Budžeta komisija.

Jāpiebilst, ka saikne ar “Saskaņu” ir vēl kādai lietā apsūdzētajai – kādreizējai “Krājbankas” juristei Mjadzelicai. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām viņa partijai ziedoja 10 tūkstošus eiro.