Krievijas vēstnieks, premjerministra vietnieks, popzvaigzne, svarcēlājs, advokāte, ar izlūkdienestiem saistīts padomju armijas veterāns - tie ir Krievijas pilsoņi, kas Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas un pārejas periodā laikā nodibināja kontakts ar nākamā ASV prezidenta tuvākajiem ģimenes locekļiem, draugiem, darbiniekiem un paziņām. Daži piedāvāja palīdzību ar kampaņu saistītos jautājumos, citi nekustamā īpašuma darījumos, vēl citi - solīja kompromitējošu informāciju par Trampa sīvāko sāncensi vēlēšanās, vēsta laikraksts "The Washington Post".
Vismaz 14 Trampam pietuvinātas personas uzturējušas kontaktus ar Krieviju
Krievijas pilsoņi vairākkārt ierosināja, ka Trampam vajadzētu sarīkot samierniecisku samitu ar Krievijas autokrātu Vladimiru Putinu un pat piedāvāja palīdzēt šādas tikšanās organizēšanā.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā un periodā pēc Trampa uzvaras vēlēšanās, kamēr viņš vēl nebija ieņēmis prezidenta amatu, Krievijas pilsoņi uzturēja kontaktus ar vismaz 14 Trampam pietuvinātām personām, liecina publiski pieejamie tiesu dokumenti un intervijas.
"Tas ir ārkārtīgi neparasti," komentē Maikls Makfols, kurš Trampa priekšgājēja Baraka Obamas prezidentūras laikā strādāja par ASV vēstnieku Krievijā. "Neparasts ir gan kontaktu skaits, gan arī to raksturs."
ASV īpašais prokurors Roberts Millers pakāpeniski atklāj informāciju, ko viņa komanda savākusi kopš 2017.gada maija.
Pagaidām Millers nav laidis klajā informāciju, kas liecinātu par tiešu un koordinētu Trampa kampaņas sadarbību ar Krieviju. Taču, kā norādīts nesenā tiesai iesniegtā dokumentā, kontakti starp Krievijas pilsoņiem un Trampam pietuvinātām personām norāda uz "ilgstošiem Krievijas valdības mēģinājumiem iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās".
Īpašā prokurora iesniegumos arī norādīts uz brīžiem, kad Krievija šķietami reaģējusi uz mājieniem no Trampa. Piemēram, 2016.gada jūlijā toreizējās ASV prezidenta amata kandidāts Tramps preses konferencē sacīja: "Krievija, ja jūs klausāties, es ceru, ka atradīsiet 30 000 trūkstošos e-pastus." Viņš runāja par ziņojumiem, ko viņa sāncense Hilarija Klintone bija izdzēsusi no sava privātā konta.
Tajā pašā dienā krievu hakeri pirmoreiz mēģināja uzlauzt serverus, ko izmantoja Klintones personīgais birojs, norādīts tiesas dokumentos.
Divas dienas pēc Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs paziņoja, ka Trampa sabiedrotie pirms vēlēšanām esot uzturējuši kontaktus ar Krievijas valdību. "Es nesaku, ka visi, bet vesels lērums uzturēja kontaktus ar Krievijas pārstāvjiem," viņš teica intervijā aģentūrai "Interfax".
To noliedza toreizējā Trampa pārstāve Houpa Hiksa. "Nekas tāds nav noticis. Kampaņas laikā nebija nekādas saziņas starp kampaņu un jebkādiem ārvalstu subjektiem," viņa teica.
Arī Tramps pēc stāšanās amatā to noliedza. "Nē. Cik man zināms, tad neviens," Tramps 2017.gada februārī atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai kādam no viņa padomniekiem bijuši kontakti ar Krieviju. "Man nav nekādu darīšanu ar Krieviju. Cik man zināms, nevienam cilvēkam, ar ko strādāju, tādu nav." Tagad zināms, ka tā nebija taisnība.
Ar Krievijas valdībai pietuvinātiem indivīdiem sazinājās Trampa vecākie bērni Ivanka Trampa un Donalds Tramps jaunākais, Trampa znots Džareds Kušners, Trampa kampaņas priekšsēdētājs Pols Manaforts, Trampa personīgais advokāts Maikls Koens un Trampa politiskais padomnieks Rodžers Stouns.
"Tas ir citādi nekā jebkas, ko esmu redzējis iepriekš," norāda Trevors Poters, kurš darbojās senatora Džona Makeina priekšvēlēšanu kampaņā 2008.gadā. Viņš uzsvēra, ka Makeins kā senators esot apceļojis vairākas valstis, bet viņa kontakti ar šo valstu amatpersonām notikuši, konsultējoties ar ASV Valsts Departamentu, un tajos apspriesta politika - nevis personīgais bizness vai paša kandidatūra uz prezidenta amatu.