Ceturtā versija. Nesaprot latviski (24)

Teksta izpratne ir klupšanas akmens arī krievu skolēniem vidusskolas latviešu valodas eksāmenā. Formāli skolēni latviski saprot un spēj sarunāties par ikdienišķām lietām, bet ir grūti uzbūvēt sarežģītāku teikumu.

Daļēji tās ir sekas faktam, ka skolēni (un arī skolotāji) dzīvo krieviskā vidē, kur nav iespēju praktizēt latviešu valodu. Arī skolās, jo līdz šim tās pašas izlēma, cik daudz mācību satura pamatskolās notiek latviešu un krievu valodā, bet vidusskolā bija obligātā proporcija – 80 procentu mācību latviski, 20 dzimtajā.

Pierādījums tam ir Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma pieredze, kas ir viena no lielākajām arodskolām valstī. Tur uzņem audzēkņus pēc 9. klases. Pagājušajā mācību gadā no 800 uzņemtajiem audzēkņiem 32% nespēja sekmīgi nokārtot diagnosticējošo darbu latviešu valodā un literatūrā, kas bijis piemērots “pat nedaudz zemākam līmenim nekā vidēji valstī”, atklāj skolas direktores vietniece Gunta Šmaukstele.

Rezultātā pirmajos kursos atbirst līdz pat 25% audzēkņu. Lielākā daļa (ap 70%) vāju valsts valodas un matemātikas zināšanu dēļ. Valsts arodskolās mācības notiek tikai valsts valodā, tādēļ valodas nezināšana nes līdzi arī nesekmību citos priekšmetos. Kur šie atbirušie skolēni paliek, datu nav. Iespējams, mācās tālmācībā vai iet atpakaļ uz vidusskolām.

No četrām skolām, kuru direktorus intervēju, divās katru gadu atgriežas viens vai divi skolēni, kuri netiek galā arodskolā, jo nezina valodu.

Redzot šos faktus, izvirzījām nākamo hipotēzi: iespējams, krievu skolās ir sliktāki rezultāti, jo vidusskolās paliek bērni ar sliktākām atzīmēm, kamēr latviešu skolās viņus “aizstumj” uz arodskolām?

Šāda griezuma datu valstī nav. Ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) palīdzību atlasījām trīs vienāda līmeņa latviešu un mazākumtautību skolas Rīgā un izsekojām, kur paliek viņu audzēkņi.

Rezultāts parādīja, ka krievu skolās vairākums turpina mācības turpat vidusskolā (58%). Taču šos datus nevar vispārināt, jo uz atlasīto skolu fona būtiski izcēlās Rīnūžu vidusskola (77%). Tās direktors stāsta, ka viņa skolā daži skolēni paralēli vidusskolai mācās arī privātajās arodskolās krievu valodā. “Daudziem bērniem, īpaši no krievu vides, aiziešana uz profesiju nosaka griestus. Bet vidējā izglītība attīsta redzesloku un personību, palīdz un dod papildu iespējas,” uzskata Kļukins.

Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins (attēlā) ir sašutis par Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieteikumu atlaist skolotājus, kuriem nav pietiekošas latviešu valodas zināšanas, jo nav skolotāju, ko ņemt vietā. Lai atbilstu jaunās krievu skolu reformas prasībām, Rīnūžu skolotāji apmeklē kvalifikācijas celšanas kursus, tostarp latviešu valodas. 

Valsts oficiālā politika pēdējos gados gājusi pretējā virzienā, mudinot jauniešus ar zemākām atzīmēm pēc pamatskolas izvēlēties arodskolu. Mērķis ir panākt, ka 2020. gadā puse pamatskolas beidzēju mācās arodskolās (šobrīd 39%).

Teorētiski latviešu valodas problēmai vajadzētu atrisināties līdz ar pāreju mazākumtautību vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā. Taču šeit atkal ir “bet”. Pastāv risks, ka vismaz pirmajos gados krievu skolās izglītības kvalitāte pasliktināsies, jo pensijā aizies labi savu priekšmetu skolotāji, kuri neprot latviešu valodu pietiekamā līmenī.

Jūnija sākumā, kad tiekos ar 46.vidusskolas direktoru Antonovu, viņam ir individuālas pārrunas ar skolotājiem par darbu nākamajā mācību gadā. Vēlmi iet pensijā izteikuši pieci skolotāji. Viņš ir satraucies, kur atradīs jaunus.

Daļa kandidātu atsakot, jo darbs ir krievu skolā. 46.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Valija Jasulaņeca stāsta, ka nereti izjūt “vīzdegunīgu attieksmi no atsevišķu draugu un paziņu puses. Ka tas ir zemāks līmenis.” Kaimiņu skolas direktors Kļukins stāsta, ka ar viņa skolas latviešu valodas skolotāju daļa radinieku atteikušies sarunāties, jo viņa esot kangars. Latviešu valodas skolotāji krievu skolās ir īpašs deficīts.

Veidojas paradokss: kamēr Latvijas nacionāli noskaņotie politiķi aicina krievu skolās runāt latviski, valsts gadiem nespēj nodrošināt kvalitatīvus latviešu valodas skolotājus. “IKVD man ieteica atlaist skolotājus, kuriem nav pietiekamas valodas zināšanas. Kad jautāju – kur ņemšu vietā, atbilde bija – tā ir jūsu problēma,” stāsta Kļukins.

Sāpīga tēma ir arī latviešu valodas mācību grāmatas. Tā vietā, lai mācītu bērniem sarunvalodu, “mūsu bērniem māca dainas”, Re:Baltica neformālajā sapulcē secināja kāda skolēna mamma. Vecāki ir neizpratnē, kādēļ 2. klasē krievu bērniem jāmācās Māras Cielēnas dzejolis ar vārdu spēli “kribekrabes, gribebgrabes”, bet 3. klasē skaņas “čirkst, čalo, san”.

Skaties video, kurā Rīgas 22. vidusskolas (mazākumtautību) latviešu valodas skolotāja Iluta Reitere skaidro, kādēļ krievu bērniem domātās latviešu valodas mācību grāmatas ir neatbilstošas reālajai dzīvei. Rezultātā skolotāji paši meklē materiālus vai arī izmanto latviešu bērniem domātās grāmatas.

“Vārdnīcā daudzu no šiem vārdiem vispār nav. Sacēlām kājās pazīstamos latviešus, un retais spēja palīdzēt. Šie vārdi tiekot izmantoti literārajos darbos un maz ikdienā,” Facebook raksta kāda skolēna mamma. “Man ir tikai viens secinājums: par mums ņirgājas.”

Lai sagatavotu skolotājus krievu skolu reformai, kas pilnībā stāsies spēkā 2020. gadā, valsts un pašvaldību līmenī tiek piedāvāti dažāda veida latviešu valodas kursi. Teorētiski skolotājiem ir pusotrs gads, lai uzlabotu valodas zināšanas, “un nevienam nav jāiet prom no darba”, norāda IKVD pārstāve Jana Veinberga. Skolu direktori stāsta, ka pensijas vecuma skolotāji labāk izvēlas pamest skolu.

“Palīdziet mums atrast trūkstošos skolotājus,” pie Re:Baltica vērsās Vecmīlgrāvja 46. vidusskolas direktors Boriss Antonovs (attēlā). 

Rudenī, apzvanot 37 Rīgas mazākumtautību skolas, noskaidrojās, ka valodas reformas dēļ pensijā aizgājuši vismaz 10 skolotāji. No Vecmīlgrāvja 46. vidusskolas – 5 skolotāji, trīs no tiem latviešu valodas prasību, veselības un arī cienījama vecuma dēļ. Ķīmijas skolotājai bijuši 70 gadi. Visu vasaru izmeklējies jaunus skolotājus, Antonovs galu galā ķīmijas stundām nolīdzis 3. kursa studentu. “Zinu, ka tas nav atļauts, bet, ja man IKVD aizrādīs, prasīšu – kur lai es atrodu to skolotāju?”

Secinājums: Latviešu valodas nepietiekamas zināšanas varētu būt nozīmīgs iemesls, kādēļ krievu skolās ir zemākas sekmes, kas samazina šo bērnu nākotnes iespējas (centralizētie eksāmeni nosaka iespēju studēt augstskolā par budžeta naudu). Labākie un motivētākie aiziet uz ģimnāzijām, kur valoda vairs nav problēma. Sarunās ar skolotājiem un vecākiem neparādās fakti, ka krievu skolās ļaunprātīgi nerunā latviski, drīzāk – to nelieto vairāk kā prasa likums. Tas vēlāk atspēlējas arodskolas, vidusskolas vai augstskolas izvēlē.

Latvijā vairāk uzmanības bijis pievērsts tam, lai nodrošinātu krievu skolotāju “lojalitāti”, pat ar likuma grozījumiem, kas viņus iedzina vēl lielākā pašizolācijā. Mazāk tam, lai būtu labas latviešu valodas grāmatas un pietiekami profesionāļu, kas to mācīs.