/nginx/o/2018/10/03/11464258t1h1a0e.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/12/11/11646589t1h0b1c.jpg)
Tāda pati noslāņošanās kā Latvijā starp pilsētu un lauku skolām, Rīgā notiek vienas pilsētas ietvaros. To veicina fakts, ka 42% vidusskolu ir pustukšas vai tajās mācās mazāk par 25 bērniem klasē.
Nevienlīdzīgā izglītība: galvenie secinājumi (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Rezultātā cieš izglītības kvalitāte. Lai nopelnītu pieklājīgu algu, skolotājiem ir jāmāca viens vai vairāki priekšmeti dažāda vecuma klasēm, kas nozīmē mazāk laika, lai iedziļinātos. Likvidējot vai apvienojot pustukšās skolas, par ietaupīto naudu varētu samaksāt lielākas algas un paturēt profesionālākos skolotājus.
- Pustukšās skolas un bezmaksas sabiedriskais transports ir veicinājis skolēnu segregāciju, jo bērni no privileģētākām ģimenēm aizbrauc mācīties uz Rīgas centra vidusskolām. Mikrorajonos paliek bērni no mazāk privileģētām ģimenēm.
- Krievu skolās, sevišķi mikrorajonos, izglītības kvalitāti pasliktina profesionālu skolotāju trūkums, sevišķi latviešu valodā. Valstī kopumā ir latviešu valodas skolotāju deficīts. Tie nedaudzie, kas apguvuši šo profesiju, krievu skolas neizvēlas, jo tas neskaitās prestiži, alga ir maza, un nereti draugu un latviski runājošu kolēģu vidū tiek uzskatīti par kangariem.
- Krievu skolu latviešu valodas skolotāji un arī vecāki sūdzas par nepiemērotiem mācību materiāliem. Tā vietā, lai mācītu bērniem, kā atrast, piemēram, staciju, jau pirmajās klasēs krievu bērniem jāmācās sarežģīti literāri vārdi, ko sadzīvē neizmanto arī paši latvieši.