16% Latvijas iedzīvotāju ir uzkrājumi trīs vidējo mēnešalgu apmērā

Tostarp jaunajiem profesionāļiem, kas ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem, uzkrājumi "drošības spilvenam" jeb neparedzētiem tēriņiem ir katram desmitajam jaunietim.

Kā liecina Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, pērn Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu apmērs sasniedza 6,3 miljardus eiro, kas ir par diviem miljardiem eiro vairāk nekā vidēji pēdējos septiņos gados. Savukārt uzkrājumu apmērs uz vienu Latvijas iedzīvotāju vidēji ir 3251 eiro, kas ir par 1000 eiro vairāk nekā pēdējos septiņos gados.

"Swedbank" dati liecina, ka visbiežāk naudu uzkrāj savā kontā, novirza pensiju uzkrājumiem, krāj speciālā krājkontā, veido uzkrājumu bērniem, kā arī veido uzkrājumu dzīvības apdrošināšanai, nogulda depozītā un iegulda vērtspapīros.

Savukārt "Swedbank" un pētījumu kompānijas "Snapshot" veidotajā pētījumā noskaidrots, ka "Z" paaudzei, kas ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 21 gadiem, 59% respondentu naudu atliek "drošības spilvenam", 45% - lielākam pirkumam, 42% - kultūras pasākumiem, 38% - ceļojumiem, bet 28% no ikmēneša ienākumiem atliek naudu tuvinieku iepriecināšanai.

"Y" paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem 45% gadījumu naudu atliek lielākam pirkumam, 35% - apģērbiem un apaviem, 23% - ceļojumam, bet 20% - vecumdienām.

Tostarp "X" paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem 40% naudu uzkrāj lielākam pirkumam, 32% - vecumdienām, 31% - ceļojumiem, 21% - kultūras pasākumiem un 20% ik mēnesi atliek veselībai, tostarp arī ārsta apmeklējumiem.

Savukārt pēckara paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem 31% gadījumu ik mēnesi no ienākumiem atliek pensijai, 26% - lielākam pirkumam, tikpat jeb 26% - veselībai, 20% - kultūras pasākumiem, 19% - ceļojumiem.

Personīgās izaugsmes treneris Mārtiņš Vecvanags sacīja, ka kopumā sabiedrībā ir maz izglītojošās informācijas, kas veicinātu iedzīvotājus "pataupīt naudu nākotnei". "Tērēt naudu tagad ir īstermiņa mērķis, taču vērtīgāk ir veidot ilgtermiņa mērķus un izglītot sevi par uzkrājumu iesējām," uzsvēra Vecvanags.

Viņaprāt, Latvijas sabiedrībai ir jāmaina domāšana un attieksme par uzkrājumiem, jo "doma, ka, tad, kad būs tie liekie 20 eiro, tad atlikšu uzkrājumiem" nestrādās. "Nauda pietrūks vienmēr, tāpēc doma, ka nākotnē būs vairāk naudas, nav nekāds drošības garants. Realitāte ir tāda, ka nauda pietrūks vienmēr," sacīja Vecvanags.

Viņš papildināja, ka cilvēkiem jāveido uzkrājumi, lai būtu brīvības sajūta un nejustos apdraudēts. "Cilvēkam nav jādzīvo bailēs, ka kādu dienu tas paliks bez darba. Manuprāt, veidotie uzkrājumi dod šo brīvības sajūtu, ka vari rīkoties, kā tev tīk. Galvenokārt jādomā par ilgtermiņa mērķiem, kas sniegs lielāku laimes mirkli," skaidroja personīgās izaugsmes treneris.

"Swedbank" pētījums par paaudžu uzkrājumu veidošanas tendencēm veidots 2018.gada februārī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Snapshot" aptaujājot 700 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.