/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/12/11/11646089t1h5286.jpg)
Domājot par cilvēku drošību, varētu tikt noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas Rīgā varētu piedalīties pasākumos 11.novembra krastmalā, šādu iespēju telekanālā LNT pieļāva iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Varētu noteikt maksimālo cilvēku skaitu pasākumos 11.novembra krastmalā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķis pastāstīja, ka pēc nesenā Latvijas simtgades salūta, kuru vērot pulcējās vairāk nekā 100 000 cilvēku, kuriem pēc pasākuma bija neziņa, kā droši pamest notikuma vietu, notikusi vairāku atbildīgo iestāžu sanāksme, lai pārrunātu drošības jautājumu problemātiku masu pasākumos. Risinājumi vēl pieņemti neesot, jo tiek gaidīti rakstveida piedāvājumi.
Kozlovskis uzskata, ka katrai vietai ir zināms limits, cik daudz cilvēkus tā var uzņemt, tāpēc arī jārod skaidrība, cik cilvēkus var uzņemt krastmala, kas jāizvērtē atbildīgajiem dienestiem. Politiķis vilka paralēles ar koncertiem, piemēram, arēnās, kur arī ir noteikts skaits cilvēku, kas tajās var iekļūt, un lielāka cilvēku skaita nokļūšana koncertos netiek pieļauta.
Ministrs arī uzskata, ka līdzīgos masu pasākumos būtu jāveido sektori, piemēri, sektors vecākiem ar bērniem.
Kā ziņots, pasākums bija pulcējis aptuveni 100 000 cilvēku, bet pēc tā, cilvēkiem izklīstot, radās haoss, par kuru atbildību neuzņēmās ne Rīgas dome, ne Latvijas valsts simtgades birojs, norādot, ka situācijas izvērtēšanu veiks līdz gada beigām.
Valsts policijas (VP) Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs pēc pasākuma paziņoja, ka 11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai. Viņš atzina, ka atbildīgie dienesti analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā.
"Krastmala no ģeogrāfiskā viedokļa un drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumiem, jo vienā pusē ir Daugava, bet otrā pusē Vecrīga, kas ir kā sava veida siena," norādīja Velšs, gan atzīstot, ka krastmala jau daudzus gadus ir vēsturiska vieta masu pasākumu rīkošanai, pulcējot dažādu skaitu apmeklētāju.
Velšs atgādināja jau iepriekš pausto, ka uguņošanas vērošana krastmalā atšķirībā, piemēram, no Dziesmu svētku noslēguma koncerta Mežaparkā nav kontrolēts pasākums, kur ir barjeras, drošības pārbaudes un drošības zonas. Ja nākotnē izvēle tiks likta uz šādiem, stingrākiem drošības pasākumiem, tad apmeklētājiem būs jārēķinās ar krietni savlaicīgu ierašanos notikuma vietā, viņš piebilda. Tāpat viņš uzsvēra, ka, iespējams, 18.novembra pasākumu norises vieta un laiki varēja būt labāk pārdomāti.