EM rosina Latvijai apņemties ambiciozākus plānus "zaļās" enerģijas palielināšanā (8)

Minēto projektu plānots iesniegt Eiropas Komisijā, bet pirms tam par to diskutēs Ministru kabinets.

Līdz šim Latvija bija apņēmusies 2030.gadā nodrošināt vismaz 40% AER īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, tomēr grozījumi Eiropas Savienības (ES) direktīvā šo mērķi maina, proti, Latvijas noteiktais AER mērķis nevar būt mazāks par 40%. Vienlaikus, EM piebilda, ka visām ES dalībvalstīm savs ieguldījums AER veicināšanā būs jāpalielina.

Saskaņā ar izstrādātajām attīstības prognozēm 2030.gadam, patlaban īstenotajām politikām un pasākumiem, Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2030.gadā būs apmēram 41,2%. Līdz ar to būs nepieciešams īstenot papildu pasākumus AER īpatsvara palielināšanai. Saskaņā ar prognozēm, nosakot AER mērķi virs 45%, būtisks AER īpatsvara palielinājums būs nepieciešams tieši elektroenerģijas sektorā.

Lai šo mērķi sasniegtu, EM iesaka veikt virkni pasākumu. Piemēram, piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) 12% apmērā mājsaimniecībām saules paneļu iegādei un uzstādīšanai, kā arī mājsaimniecībām sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar saules tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu. Tāpat rosināts piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samazinājumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kompensāciju, ja uzstādīti saules paneļi.

Tāpat rosināts rīkot ilgtermiņa nomas līgums uz konkursa pamata vēja parkiem ar kopējo jaudu līdz 500 megavatiem valsts mežos un tiem pieguļošajās teritorijās, atbalstīt vēja un saules enerģijas tehnoloģijas plašākai ieviešanai, kā arī veicināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību AER jomā.

EM rosina arī palielināt dabas resursu nodokli (DRN) visam fosilajam kurināmajam, atcelt DRN atbrīvojumu kūdrai, palielināt akcīzes nodokli fosilajam kurināmajam par 20%, par 50% samazināt NĪN visās pašvaldībās daudzdzīvokļu mājām, kurās ir veikti konkrēti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Rosināts par 30% palielināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) lielu emisiju auto vai auto ar motora tilpumu, kā arī rosināts paredzēt pilnīgu nodokļu atbrīvojumu zemu izmešu segmenta auto. Rosināts arī par 20% palielināt akcīzes nodokli degvielai un ieviest ogļskābās gāzes nodokli.

Tajā pašā laikā Finanšu ministrija (FM) pauda iebildumus par EM piedāvājumu IIN atvieglojumu piemērošanā. "Katra jauna IIN atvieglojuma vai atbrīvojuma ieviešana ir jāvērtē kontekstā gan ar vispārējo IIN politiku, gan ar nodokļu sistēmu kopumā. Vēršam uzmanību arī uz to, ka IIN ieņēmumi ir būtisks pašvaldību ieņēmumu avots, kas nozīmē, ka jaunu IIN atvieglojumu ieviešana valstij būtu jākompensē," pauda FM.

Ministrija arī iebilst pret paustajiem priekšlikumiem attiecībā uz samazinātā PVN piemērošanu, jo to neparedz attiecīga ES direktīva.

Kā ziņots, šā gada sākumā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis sacīja, ka klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem jāpiesaista vairāk privāto investīciju.

Dombrovskis stāstīja par EK sagatavoto rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam. Tā ir EK stratēģija attiecībā uz finanšu sistēmu, kas atbalsta Eiropas Savienības (ES) klimata un ilgtspējīgas attīstības programmu. Pēc eirokomisāra teiktā, šis programmas mērķis ir nodrošināt finanšu sektora lielāku iesaisti klimata pārmaiņu ierobežošanā.

EK aplēsusi, ka, lai sasniegtu ES 2030.gada mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Parīzē, tajā skaitā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 40%, ir nepieciešami aptuveni 180 miljardu eiro papildu ieguldījumi. Pēc Dombrovska domām, piesaistot finanšu sektoru klimata pārmaiņu ierobežošanā, būtu iespējams sasniegt nospraustos mērķus.