Krievijas dezinformācijas kampaņa ASV: jaunā ziņojumā atklāts tās vēriens un izmantotās metodes (4)

Oksfordas Universitātes Datorizētās propagandas projekts un pētījumu firma "Graphika" analizēja miljoniem sociālo tīklu ierakstu, ko Senāta Izlūkošanas komitejai iesniedza platformas "Facebook", "Twitter" un "Google", kam pieder video vietne "YouTube". Komiteja vēl nav apstiprinājusi, vai piekrīt pētījuma rezultātiem. 

Ziņojumā norādīts, ka Krievijas interneta "troļļu" uzņēmums "Interneta pētījumu aģentūra", kam ASV izvirzījušas apsūdzības par iejaukšanos 2016.gada vēlēšanās, sadalīja sociālajos tīklos aktīvos amerikāņus vairākās interešu grupās un rādot tām īpaši pielāgotu saturu. Aktīvākie dezinformācijas kampaņas brīži sakrita ar nozīmīgiem politiskajiem pavērsieniem, piemēram, lielajām partiju konferencēm un prezidenta amata kandidātu debatēm.

Dati par Krievijas dezinformācijas kampaņu stiepjas vēl līdz 2017.gada vidum, kad sociālo tīklu uzņēmumi sāka apkarot Krievijas "troļļu" kontus.

"Ir skaidrs, ka visi publicētie vēstījumi centās palīdzēt republikāņu partijai - un jo īpaši Donaldam Trampam," teikts ziņojumā. "Tramps pieminēts vairumā konservatīvajiem un labēji noskaņotajiem vēlētājiem paredzētajos vēstījumos, mudinot atbalstīt viņa kampaņu. Grupām, kuras varētu būt noskaņotas pret Trampu, tika publicēti vēstījumi, kas mulsināja, novērsa uzmanību un centās atrunāt no balss nodošanas."

Konservatīvajiem vēlētājiem tika demonstrēti polarizējoši ieraksti par tādiem jautājumiem kā tiesības uz ieročiem un imigrācija. Tikmēr kreisi noskaņotiem afroamerikāņu vēlētājiem bija sagatavoti teksti, attēli un video ar mērķi mazināt ticību viņu spējai ietekmēt vēlēšanas, kā arī maldinoša informācija par to, kādā veidā nododama balss.

Ar Krieviju saistītie "troļļu" konti savus vēstījumus pieslīpēja vēl citām vēlētāju grupām - latīņamerikāņiem, musulmaņiem, kristiešiem, homoseksuāliem vīriešiem un sievietēm, liberāļiem, dienvidu štatu iedzīvotājiem, bijušajiem karavīriem.

Pētījumā pieminēts, ka Krievijas dezinformācijas kampaņā izmantoti arī tādi kanāli kā "Google+", "Tumblr" un "Pinterest". Lietoti arī "Yahoo", "Hotmail" un "Gmail" e-pasta serveri.

Ziņojuma autori pauž bažas par sociālo tīklu iespaidu uz politisko diskursu valstu iekšienē un valstu starpā. Viņi brīdina - tehnoloģiju kompānijas, ko savulaik uzskatīja par atbrīvošanās instrumentu arābu pasaulē, tagad Rietumos ir kļuvušas par draudu demokrātijai.

"Sociālie tīkli no dabīgās infrastruktūras, kas ļāva dalīties ar kolektīvajām sūdzībām un koordinēt civilo iesaisti, ir kļuvuši par datorizētu sabiedrības kontroles rīku, ko manipulē atjautīgi politiskie konsultanti - un tie ir pieejami politiķiem kā demokrātiskajās valstīs, tā arī diktatūrās," secina ziņojuma veidotāji.

Pētījumā arī uzsvērta Krievijas kontu neizdarība, kuras dēļ aktivitātes bija iespējams atklāt daudz ātrāk. Piemēram, konti par sociālo tīklu reklāmām norēķinājās rubļos un kā kontaktinformāciju norādīja Krievijas telefona numurus. "Troļļi" arī atstāja "tehniskos parakstus", kas norādīja uz to ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Pētījumā norādīts, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas saknes meklējamas Krievijas iekšpolitiskajos procesos 2009.gadā, taču ne vēlāk kā 2013.gadā sociālajā tīklā "Twitter" fiksētas pirmās ar ASV politiku saistītās aktivitātes. Mēģinājumi manipulēt ASV iedzīvotājus ievērojami pieņēmās spēkā 2014.gadā, un šis process turpinājās visus turpmākos gadus, "troļļiem" aptverot arvien vairāk sociālo tīklu platformu un izveidojot lielāku skaitu kontu, pieslīpējot vēstījumus dažādām cilvēku grupām, kas saistītas ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, politisko pārliecību, rasi, reliģiju un citiem faktoriem. Vispirms dezinformācijas kampaņas konti tika izveidoti "Twitter", vēlāk sekoja "YouTube" un "Instagram", bet pēc tam - arī "Facebook".

Tieši "Facebook" vidē bija iespējams efektīvi atlasīt konservatīvo un afroamerikāņu auditorijas. "Interneta pētījumu aģentūras" 20 populārākie konti kopumā saņēma 39 miljonus "man patīk", lietotāji ar to ierakstiem dalījās 31 miljonu reižu un atstāja 3,4 miljonus komentāru. "Facebook" pārstāvji iepriekš atzinuši, ka Krievijas kampaņa sasniedza 126 "Facebook" lietotājus un vēl 20 miljonus "Instagram" lietotāju.

Vislielākā aktivitāte kontos bija vērojama sešus mēnešus pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu dienas.

ASV izlūkdienesti 2017.gadā publicēja ziņojumu, ka ir pārliecināti par Krievijas mēģinājumiem iejaukties 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Par spīti tam, daži ietekmīgi republikāņi - un pats ASV prezidents Donalds Tramps - turpina apšaubīt Krievijas iejaukšanās faktu vai arī veidus, kādos tas notika.