RS lietā aizdomās turētos apcietinājumā var turēt vismaz 15 mēnešus (2)

KNAB iepriekš sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocess ir ierosināts pēc Krimināllikuma pantu par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu stingrākajām normām. Par abiem kukuļošanas pantiem Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, savukārt par naudas atmazgāšanu var piespriest trīs līdz 12 gadu brīvības atņemšanu. Par visiem trīs nodarījumiem var piemērot arī mantas konfiskāciju.

Likumā teikts, ka sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Tāpat likums paredz, ka personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem.

Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos, vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagājušā nedēļā sešām no septiņām aizdomās turētajām personām šajā lietā kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Desmit dienu laikā šīs personas tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Daļa aizdomās turēto advokātu aģentūrai LETA nevēlējās sniegt komentārus, taču daži apliecināja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Ja Rīgas apgabaltiesas lēmums būs apcietinātajām personām nelabvēlīgs, tad atbilstoši likumam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ik pēc aptuveni diviem mēnešiem jāizvērtē apcietinājuma nepieciešamība. Taču procesa virzītājs jeb KNAB izmeklētājs var jebkurā brīdī pats izlemt atbrīvot personas.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka skaļās lietās iesaistītas personas Rīgas Centrālcietumā apcietinājumā pavadījušas dažādus termiņus. Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs apcietinājumā pavadīja aptuvenu piecus mēnešus, bet bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds - aptuveni astoņus mēnešus. Aptuveni divus mēnešus apcietinājumā pavadīja arī bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs, bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un bijušais AS "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons.

Visas no minētajām personām, izņemot Lembergu, no apcietinājuma tika atbrīvotas pret dažāda apmēra drošības naudu. Lembergam tiesa apcietinājumu aizstāja ar mājas arestu. Visu minēto personu krimināllietās joprojām turpinās tiesas procesi un spriedumi vēl nav pasludināti.

Tikmēr KNAB patlaban izmeklēšanas interesēs detalizētu informāciju par kriminālprocesu aģentūrai LETA nesniedza. "Tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sniegs papildu ziņas un skaidrojumu," šodien norādīja birojā.

Jau ziņots, ka KNAB ir sākts kriminālprocess par amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un RS atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar RS saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un RS atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

"Nekā personīga" ziņo, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5%-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Šajā lietā tiesa kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi sešām no septiņām aizturētajām personām - RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam, "Škoda Transportation" amatpersonai Vladimiram Kozakam, citos kriminālprocesos figurējošajam uzņēmējam Mārim Martinsonam, Rīgas domes valdošās partijas "Gods kalpot Rīgai" biedram uzņēmējam Aleksandram Krjačekam un uzņēmējam Edgaram Teterovskim. Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika uzsākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.