Zviedrijas administratīvo tiesu augstākā instance pirmdien atzinusi, ka pašvaldībām ir tiesības ieviest vietējos ubagošanas aizliegumus.
Zviedrijas tiesa atzīst pašvaldību tiesības noteikt ubagošanas aizliegumus
"Tas ir pozitīvi, ka tagad varam īstenot lēmumu, kuru pieņēmām pirms gada," pēc sprieduma pasludināšanas atzina Velinnges municipālās padomes priekšsēdētāja Karīna Vuclere.
Ubagošanas aizliegums tiks noteikts piecās vietās Vellingē un stāsies spēkā nekavējoties, piebilda Vuclere.
Starp vietām, kur būs aizliegts ubagot, ir arī Vellinges galvenais laukums.
Vellinge, kur mīt aptuveni 35 000 iedzīvotāju, prāvā norādīja, ka ubagotāji traucē sabiedrisko kārtību, piegružojot publiskās vietas un kārtojot tur dabīgās vajadzības.
Ar pirmdienas spriedumu tika atcelts Skones lēnes administratīvās tiesas un divu zemākās instances administratīvo tiesu lēmumi.
Vuclere pārstāv konservatīvo Moderātu partiju, un viņas partijas biedri arī citās pašvaldībās apsver iespēju ieviest līdzīgus aizliegumus.
Arī vairākās sociāldemokrātu pārvaldītajās pašvaldībās izteiktas līdzīgas ieceres.
Tomēr Stokholma, kur pie varas atrodas piecu partiju koalīcija, ko centriski labējā Alianse, kuras sastāvā līdz ar moderātiem ir kristīgie demokrāti, centra partija un liberāļi, viedo kopīgi ar “zaļajiem”, šādu aizliegumu neplānojot ieviest, tviterī paziņojis Jāns Jonsons, kas pārstāv liberāļus, kuru pārziņā ir sociālie jautājumi.
Labdarības organizācijas un cilvēktiesību aktīvisti ubagošanas aizliegumus kritizē, apgalvojot, ka tie patiesībā esot vērsti pret imigrantiem no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pamatā čigāniem.