Ušakovs uzskata, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu ir VL-TB/LNNK politiskais šovs (40)

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka “gatavojot likumprojektu, tika vērtēts, ka  gan par  Rīgas domes darbu kopumā, gan arī atsevišķu Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu darbību Ministrijā saņemti daudzi privātpersonu un domes deputātu iesniegumi, kuros norādīts uz iespējamiem pārkāpumiem.”  Turpmākais likuma anotācijas teksts nesatur nekādu konkrētu informāciju, kas apstiprinātu un pierādītu šādu pārkāpumu esamību, uzskata domes vadība.

Likuma “Par pašvaldībām” 49.panta pirmā daļa nosaka, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu darbību ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šīs pilnvaras ministrs ir izmantojis vienu reizi attiecībā uz Rīgas domes grozījumiem Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā. Pēc minētā rīkojuma Rīgas dome izdarīja izmaiņas pašvaldības nolikumā, novēršot ministra rīkojumā norādītos trūkumus.

Izņemot iepriekš minēto gadījumu, likumprojekta anotācijā nav norādīts neviens Rīgas domes pieņemts nelikumīgs lēmums vai izdoti nelikumīgi saistošie noteikumi. Ja tādi būtu bijuši, ministram būtu bijis jārīkojas atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 49.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Attiecībā uz anotācijā minētajiem pārmetumiem par to, ka Rīgas dome nav nodrošinājusi labu pārvaldību Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” un nav pienācīgi pildījusi likuma “Par pašvaldībām” 14.panta otrās daļas 3.un 6.punkta prasības, argumentiem jābūt pamatotiem ar konkrētiem faktiem, nevis atsaucēm uz plašsaziņas līdzekļos publicētiem viedokļiem un vārdos neminētu Rīgas domes deputātu iesniegumiem.

Līdz ar to neizpildās likuma “Par pašvaldībām” 91.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais nosacījums domes atlaišanai. No anotācijas nevarot secināt, kādā veidā Rīgas dome atkārtoti ir nepildījusi vai ir pārkāpusi Satversmi, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, kā arī nav minētas konkrētas pārkāptās tiesību normas. Vispārīga norāde uz normatīvo aktu un valsts pārvaldes principu pārkāpšanu nevar būt par pietiekamu pamatojumu likumīgi ievēlētas pašvaldības domes atlaišanai, uzskata Rīgas dome.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats apgalvot, ka likumprojekta tapšanas patiesie motīvi ir vēlme politiski izrēķināties ar Rīgas domes pozīcijas partijām, ko apliecina fakts, ka  likumprojekts sagatavots tieši pēc 2018.gada 15.decembrī notikušā partijas “Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” kongresa.

“Notiekošais ir Nacionālās apvienības politiskais šovs. Likumprojekta teksts ir juridiski nepamatots, tas ir sagatavots pa nakti pēc partijas kongresa norādījuma,” uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs.

Vēstīts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurā atrunāts arī domes turpmākais darbs tās atlaišanas gadījumā.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz vairākiem konstatētiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot izvērtējusi domes atbildību "Rīgas satiksmes" (RS) lietā, un, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā arī līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz RS.

Izstrādātajā likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.

Par tās vadītāju tiktu iecelts VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš, bet kā administrācijas locekļi darbotos VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, VARAM ministra padomnieks Dainis Rijkuris, kā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas deleģētie pārstāvji.

Pagaidu administrācijas uzdevums būtu nodrošināt domes funkcijas un pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.

Domes atlaišanas gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiktu 2019.gada 25.maijā. Jaunievēlētā dome darbotos līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāktu kārtējās vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome, kas plānotas 2021.gadā.