Apvienotajā Karalistē pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) tiks ieviesta jauna imigrācijas politika, kuras mērķis būs piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus no citām valstīm, liecina iekšlietu ministra Sadžida Džavida sagatavotais ziņojums, kas tiks publiskots ceturtdien - vien 100 dienas pirms oficiālā "Brexit" datuma. Saskaņā ar līdz šim atklātībā nonākušo informāciju Apvienotā Karaliste centīsies samazināt kopējo ieceļotāju skaitu un padarīt valsti pievilcīgāku augsti kvalificētiem ārvalstniekiem.
Vajadzīgas zināšanas un prasmes: Lielbritānija ieskicē imigrācijas politiku pēc "Brexit" (2)
Paredzēts, ka jaunā imigrācijas sistēma stāsies spēkā 2021.gadā pēc plānotā "Brexit" pārejas posma beigām, nomainot ES brīvās pārvietošanās principu, vēsta raidorganizācija SKY. Jāatgādina, ka divu gadu pārejas periods būs spēkā tikai tad, ja tiks pieņemta "Brexit" vienošanās, par ko britu parlaments balsos tikai janvārī.
Jaunā politika paredz atcelt ierobežojumu vīzu skaitam, kas tiek izsniegtas augsti kvalificētiem ieceļotājiem.
Valdība vēl spriedīs, vai noteikt, ka viens no augsti kvalificēta migranta statusa kritērijiem būs vismaz 30 000 mārciņu liela gada alga.
"Tā būs vienota, uz prasmēm balstīta imigrācijas sistēma, kas būvēta ap talantu un zināšanām, ko cilvēki var ievest, nevis uz to, no kurienes viņi nāk," plānu raksturo Džavids. Migrācijas padomnieku komiteja, uz kuras ieteikumiem plāns balstīts, šogad norādīja, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka tai nevajadzētu dot nekādas īpašas priekšrocības ES valstu pilsoņiem. Plānots, ka ES dalībvalstu un citu valstu pilsoņiem jaunie noteikumi būs vienādi.
Valdība asas diskusijas izcēlās par Migrācijas padomnieku komitejas ierosinājumu, ka augsti kvalificēto darbinieku vīzu saņēmējiem jāpelna vismaz 30 000 sterliņu mārciņu gadā. Britu premjerministre Terēza Meja aizstāvēja šo ieceri, sakot, ka tādā veidā valdība varot pieturēties pie "Brexit" referendumā paustās "tautas gribas". Viņas oponenti norādīja, ka tādā gadījumā sistēma iestātos nevis par kvalifikāciju, bet gan atlasītu turīgākos imigrantus, izslēdzot tādas zemāk apmaksātas profesijas kā medmāsas un sociālie darbinieki.
Džavids norādījis, ka plāns seko "rīkojumam atgūt kontroli pār mūsu robežām" un ka "ikvienam pirms ierašanās vajadzēs saņemt atļauju". Viņš piebilda, ka plāna rezultātā migrācijas saldo atgriezīšoties "ilgtspējīgā līmenī".
No migrācijas politikas uzmetuma izņemts iepriekš noteiktais mērķis - saglabāt migrācijas saldo zem 100 000 cilvēkiem gadā. Tomēr valdība joprojām vēlas sasniegt šo mērķi, norāda BBC.
Oficiālie dati liecina, ka migrācija no ES valstīm nokritusies līdz pēdējos sešos gados zemākajam līmenim, savukārt ieceļošana no ne-ES valstīm sasniegusi augstāko punktu kopš 2004.gada.
Lobiju organizācija "Confederation of British Industry" iepriekš aizstāvējusi migrācijas saldo mērķa dzēšanu no pēcbreksita imigrācijas politikas, jo nekvalificēto viesstrādnieku skaita samazināšanās varētu kaitēt britu uzņēmumiem.
"Apvienotā Karaliste riskē ar to, ka tai nepietiks darbinieku, kas nodrošina veselības aprūpes sistēmas darbību, novāc ražu un piegādā produktus uz veikaliem visā valstī," augustā brīdināja lobijs.