Vai "Netflix" un "Spotify" varēja izlasīt tavu privāto "Facebook" saraksti?

Sociālais tīkls "Facebook" gadiem ilgi ļāva pasaules lielākajām kompānijām piekļūt lielākam lietotāju personīgo datu daudzumam, nekā izskanējis līdz šim, raksta "The New York Times". Uz tādām kompānijām kā "Microsoft", "Amazon" un "Spotify" būtībā nav attiekusies "Facebook" privātuma politika, un sociālais tīkls brīvu roku apgādājis to ar savu lietotāju datiem - visvērtīgāko preci digitālajā laikmetā.

"Facebook" vāc lielu daudzumu datu, līdzās ar tehnoloģiju gigantu "Google" padarot to par vienu no digitālā reklāmas tirgus galvenajiem spēlētājiem. "Facebook" savāktos datus netirgo, cenšoties nesaniknot lietotājus un nepavērt konkurentiem priekškaru uz "Facebook" sistēmas "aizkulisēm". Taču, kā parāda iekšējai lietošanai paredzēti dokumenti, "Facebook" no tiem guva labumu citādā veidā - ļaujot citām kompānijām piekļūt lietotāju datiem, kas tām ir noderīgi.

2017.gadā "Sony", "Microsoft", "Amazon" un citas kompānijas varēja iegūt lietotāju e-pasta adreses caur to draugiem.

"Facebook" arī atļāva "Spotify", "Netflix" un Kanādas bankai "Royal Bank of Canada" lasīt, rakstīt un izdzēst ziņas lietotāju personīgajās sarakstēs, kā arī redzēt visus vienas sarunas dalībniekus - kaut arī šādu privilēģiju nepieciešamību pamatot ir grūti.

"Spotify" un "Netflix" pārstāvji apgalvo, ka neesot zinājuši, ka "Facebook" tiem piešķīris tik plašas darbības iespējas. 

"Spotify", kas mēnesī varēja apskatīt vairāk nekā 70 miljonu lietotāju sarakstes, joprojām piedāvā iespēju dalīties ar mūziku "Facebook" ziņu apmaiņas aplikācijā "Messenger". "Netflix" atslēdzis funkciju, kas tam tehniski ļāva piekļūt lietotāju privātajām ziņām.

Viens no "Facebook" partneriem bija Krievijas tehnoloģiju gigants "Yandex". Dati parāda, ka 2017.gadā "Yandex" bija pieejami "Facebook" lietotāju unikālie identifikācijas numuri, kaut arī sociālais tīkls citiem partneriem bija liedzis piekļūšanu šiem numuriem, aizbildinoties ar privātuma riskiem. 

Ukrainas drošības dienests pērn apsūdzēja "Yandex" datu novirzīšanā Krievijas iestādēm. "Yandex" pārstāve uzsvēra, ka uzņēmums neko neesot zinājis par šāda veida piekļuvi un tās ilgumu, piebilstot, ka Ukrainas apsūdzības esot "nepamatotas".

Oktobrī "Facebook" apgalvoja, ka "Yandex" neesot tā partneris, bet decembra sākumā ASV kongresmeņiem tomēr atzina, ka abi uzņēmumi ir partneri.

"Yahoo" vēl 2017.gadā varēja apskatīt lietotāju draugu publicēto ierakstu lentes, lai gan funkciju, kurai tas bija nepieciešams, "Yahoo" likvidēja jau 2011.gadā. Medijam "The Times" joprojām bija pieeja lietotāju draugu sarakstiem, kas līdz 2011.gadam tika lietota rīkam, kas ļāva draugu starpā dalīties ar rakstiem.

No "Apple" viedierīces izmantojošajiem "Facebook" lietotājiem tika slēpta daļa indikatoru, ka ierīce lūdz atļaut datu izmantošanu. "Apple" pārstāvji apgalvo, ka neesot zinājuši par īpašām privilēģijām, kas piešķirtas tā ražotajām ierīcēm.

Izdevuma rīcībā nonākuši 2017.gadā "Facebook" iekšējās sistēmas savākti dati vairāku simtu lappušu garumā. Laikraksts arī intervēja apmēram 50 bijušos "Facebook" darbiniekus.

Kopumā "Facebook" šādā veidā ar datiem apgādāja vairāk nekā 150 uzņēmumus. Tās lielākoties bija tehnoloģiju kompānijas - interneta veikali un izklaides portāli, kā arī automašīnu ražotāji un mediju organizācijas. 

"Facebook" privātuma un publiskās politikas direktors Stīvs Saterfīlds norāda, ka sadarbība ar partneriem nevienā gadījumā neesot pārkāpusi lietotāju tiesības uz privātumu vai 2011.gada vienošanos ar Federālo tirdzniecības komisiju (FTC), kas sociālajam tīklam aizliedza dalīties ar lietotāju datiem bez aktīvi paustas piekrišanas.

Viņš argumentē, ka "Facebook" šajos gadījumos nevajadzēja atkārtoti prasīt lietotāju piekrišanu, jo "Facebook" to kontekstā savus partnerus esot uzskatījis par sociālā tīkla paplašinājumu. "Facebook" esot atļāvis lietotāju informāciju izmantot, lai lietotāji citās vietnēs varētu atrast savus draugus, kā arī sociālais tīkls aizliedzis partneriem iegūto lietotāju informāciju izmantot citiem mērķiem.

Datu aizsardzības eksperti skeptiski raugās uz "Facebook" argumentu, ka tā partneri nav uzskatāmi par trešajām pusēm.

"Facebook" jau iekūlies datu nodošanas skandālā, kas izpelnījies likumdevēju un regulatoru uzmanību kā ASV, tā Eiropā, un novedis pie uzņēmuma akciju vērtības krituma. Akciju turētāju grupa pieprasījusi "Facebook" vadītāja Marka Zakerberga atkāpšanos, bet saniknotie sociālā tīkla lietotāji tikmēr sākuši kustību #DeleteFacebook.

"Es neticu, ka ir likumīgi veidot datu nodošanas partnerības, kurām lietotājs pirms tam nav devis piekrišanu, esot informēts par notiekošo. Nevienam nevajadzētu uzticēties "Facebook", kamēr tas nav mainījis biznesa modeli," uzskata Rodžers Maknamī, viens no "Facebook" agrīnajiem investoriem.