Reaģējot uz Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu paziņojumu, ka aizdomās par spiegošanu Maskavas labā Lietuvā aizturētas vairākas personas, Krievijas Ārlietu ministrija un Krievijas vēstniecība Viļņā trešdien paziņojušas, ka šī izmeklēšana vērtējama kā "rusofobijas izpausme" un "atkāpšanās no demokrātijas".
Krievija Lietuvas izmeklēšanu spiegošanas lietā nosauc par "rusofobijas izpausmi" (3)
Kā preses konferencē izteikusies Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, Baltijas valstīs pašlaik norisinās "milzīga attālināšanās no demokrātiskajām tiesībām un brīvībām, kuras meklējot, Baltijas reģiona valstis politiskā ziņā tiecās uz Rietumiem un integrējās NATO un Eiropas Savienībā".
Tikmēr Krievijas vēstniecība Viļņā ziņu aģentūrai TASS pavēstījusi, ka Lietuvā "izspēlēta spiegu izrāde", kas esot vērtējama kā "kārtējā nopietnā un rupjā Lietuvas varas iestāžu akcija pret Krieviju".
Jau ziņots, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes trešdien pavēstīja, ka aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturējušas vairākas personas, tostarp kreiso ekstrēmistu organizācijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" bijušo līderi Aļģirdu Palecki.
Amatpersonas norādīja, ka izmeklēšana šai lietā aptver "veselu personu tīklu, kuru darbība apdraud Lietuvas nacionālo drošību", bet konkrētu aizturēto skaitu neatklāja.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve aģentūrai BNS iepriekš apstiprināja, ka otrdien Viļņā aizturēts arī bijušais propadomju organizācijas "Jedinstvo" ("Vienotība") līderis, Krievijas pilsonis Valērijs Ivanovs, tomēr tiesībsargājošās iestādes norāda, ka viņš aizturēts saistībā ar šaujamieroci, kas pie viņa atrasts kratīšanas laikā, un šobrīd vēl tiek noskaidrots, vai tas ir saistīts ar spiegošanas lietu.
Savukārt Paleckis apcietinājumā atrodas jau kopš oktobra, un saskaņā ar amatpersonu teikto viņa noziedzīgā darbība "turpinājusies jau ilgu laiku, bijusi mērķtiecīga un apzināta".
1988.gadā dibinātā "Jedinstvo" iestājās pret Lietuvas neatkarības atjaunošanu un faktiski bija padomju okupācijas varasiestāžu Latvijā un Igaunijā inspirēto režīma atbalsta organizāciju - "Interfronte" - "dvīņumāsa". Organizācija tika likvidēta pēc Lietuvas faktiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gada augustā.
"Jedinstvo" bijušajam priekšsēdētājam Ivanovam 1997.gadā tika piespriests gadu ilgs cietumsods par 1991.gada 13.janvāra upuru zaimošanu. Viņš ticis arī nopratināts kā liecinieks par 1991.gada 13.janvāra notikumiem apsūdzēto lietā.
Aļģirds Paleckis savukārt tiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku. Kādā radiointervijā viņš savulaik izteicies, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem".
Populistiskais politiķis, kura vectēvs bija viens no komunistiskās Lietuvas līderiem, ar šiem izteikumiem šokēja sabiedrību. Nožēlu par dēla vārdiem toreiz pauda gan viņa tēvs, Lietuvas deputāts Eiropas Parlamentā Justs Paleckis, gan brālis, žurnālists un toreizējais Lietuvas sabiedriskās televīzijas direktors Rimvīds Paleckis, kas atgādināja, ka līdzīgus apgalvojumus jau drīz pēc notikušā pirmie sākuši izplatīt apvērsuma rīkotāji, PSRS karavīri un kolaboracionisti. Par sava brāļa izteikumiem viņš lūdza piedošanu toreizējo notikumu upuru tuviniekiem.
Toties Krievijas mediji šos Palecka vārdus labprāt mēdz citēt un izmantot.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.
Krievijas mediji, rakstot par Ivanova aizturēšanu, uzsver, ka aizturēts "Krievijas pilsonis, vēsturnieks un publicists" un diplomāti lūguši organizēt konsulāro tikšanos ar viņu.
Paleckis Krievijas presē savukārt raksturots kā Lietuvas opozīcijas politiķis, bet laikraksta "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova notikušo aprakstījusi kā "centienus neitralizēt 1991.gada janvāra notikumu lieciniekus".