Cepu, cepu kukulīti (22)

Miljons eiro liels kukulis policijas darbiniekam

KNAB decembrī izplatīja informāciju, ka birojs novembrī aizturējis kādu personu, kura pēc uzņēmuma pārstāvja lūguma Valsts policijas (VP) amatpersonai piedāvājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu kukuli.

KNAB izplatītā informācija liecina, ka kādā VP izmeklētā kriminālprocesā tika arestēti juridiskās personas finanšu līdzekļi kredītiestādē 32 000 000 eiro apmērā.

Juridiskās personas pārstāvis sazinājies ar kādu fizisko personu, lai viņš "atrisina jautājumu" un panāk lēmuma par aresta atcelšanu. Tad fiziska persona, izmantojot "savedēju", sazinājusies ar VP amatpersonu un piedāvājusi tai vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu kukuli.

Neoficiālā informācija liecina, ka uzņēmuma pārstāvis ir Krievijas pilsonis, turklāt arī KNAB izplatītās infografikas faila nosaukums "RUS" netieši norāda uz Krievijas pilsoņa iesaisti šajā lietā.

VP amatpersona par notikušo informējusi iestādes vadību, kura savukārt informējusi KNAB.

Šogad 9.novembrī fiziska persona nodeva VP amatpersonai kukuļa daļu - 85 000 eiro. Pēc kukuļa nodošanas šī persona tika aizturēta un vēlāk apcietināta.

Eigims un desmit tūkstoši eiro

KNAB decembra vidū lietā par par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu. Septembrī KNAB sācis kriminālprocesu par to, ka Daugavpils pilsētas domes amatpersona pieprasījusi kukuli 10 000 eiro apmērā no fiziskas personas saistībā ar Daugavpils pilsētas domes veiktajām iepirkumu procedūrām būvniecības jomā.

Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Eigima partijas biedrs Igors Prelatovs ("Mūsu partija") savulaik apgalvoja, ka viņš ir ticies ar KNAB darbiniekiem, kuri atbraukuši "apsveikt Ziemassvētkos", un parakstījis dokumentus par informācijas neizpaušanu, taču viņš nav zinājis, kas noticis Eigima bijušajā kabinetā.

Pašam Prelatovam saistības ar kriminālprocesu neesot.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajā amatpersonas ieņēmumu deklarācijā Eigims 2017.gadā deklarējis 517 312 eiro parādsaistības un 1 433 664 eiro izsniegtos aizdevumus.

Pērn bijušais Daugavpils mērs nopelnījis 34 468 eiro. Par darbu Saeimā viņš saņēmis 18 796 eiro, Daugavpils domē - 12 163 eiro, bet Daugavpils Olimpiskajā centrā - 3509 eiro.

Eigimam lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, īpašumā - divi dzīvokļi Daugavpilī, 1998.gada izlaiduma vieglā automašīna "Plimouth", divas piekabes-autovedēji, 1980.gada izlaiduma motorlaiva "Yamaha", 1996.gada izlaiduma ūdens motocikls "Yamaha", divas airu laivas un autopiekabe.

Tāpat Eigimam pieder 100 kapitāla daļas 15 650 eiro vērtībā hokeja klubā "Stalkers", 23,97 kapitāla daļas 68 227 eiro vērtībā "Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā", tikpat kapitāla daļu tādā pašā vērtībā AS "Stalkers D", 50 kapitāla daļas 1423 eiro vērtībā SIA "Steamhammer", 51 kapitāldaļa SIA "VK Alfa" un 23335 kapitāldaļas 23 335 eiro vērtībā SIA "Sadzīves centrs "Kristāls".

Eigims 2000. un 2001.gadā figurēja Latvijas 100 miljonāru sarakstā.

Eigims bijis Daugavpils mērs trīs reizes - no 2001.gada 27.marta līdz 2003.gada 10.aprīlim, no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 24.septembrim un no 2017.gada 2.septembra līdz 2018.gada 22.novembrim. Eigims vairākas reizes ir ticis gāzts no mēra amata.

2003.gadā Eigims no amata tik gāzts saistībā ar pārmetumiem par konstatētiem finanšu pārkāpumiem. Savukārt šī gada novembrī Eigims amatu zaudēja pēc negaidīta domes deputātu balsojuma.

Savas politiskās karjeras laikā Eigims ticis ievēlēts 10., 11.un 12.Saeimā.

Eigima aizturēšana saistīta ar 4 miljonus vērtiem skolu pārbūves līgumiem ar "Modus būve"

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība "Vanpro un Nordserviss" iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Kopējā iepirkumu, kas figurē KNAB kriminālprocesā, summa esot 4,2 miljoni eiro, ieskaitot PVN.

Pirmais līgums ar "Modus būve" par darbiem poļu ģimnāzijā noslēgts vēl 2016.gadā, kad pilsētas mērs bija Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

"Modus būves" īpašnieki ir Jānis Sprūga - 60%, Ainārs Butkus un Jurijs Malahvejs - pa 20%. Pērn uzņēmums strādājis ar aptuveni 11 000 eiro peļņu un 3,5 miljonu eiro apgrozījumu. Gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bijis līdzīgs, bet peļņa - ap 38 000 eiro. KNAB datubāze liecina, ka Sprūga savulaik Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 5000 latu jeb ap 7 100 eiro.

Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajai informācijai, "Modus būve" šogad atzīta par uzvarētāju arī 2,1 miljonu eiro vērtā iepirkumā par Piejūras internātpamatskolas ēkas un pieguļošās teritorijas pārbūve Siguļos, Carnikavas novadā. Tāpat būvnieks īstenojis telpu pielāgošanu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Kurzemes rajona prokuratūras darba nodrošināšanai Kalnciema ielā 14, Rīgā, un šajā gadījumā līguma summa ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" bijusi 1,4 miljoni eiro, neieskaitot PVN.

Rīgas Satiksmes krimināllieta

Gada otrajā pusē KNAB sāka kriminālprocesu par amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistībā ar trim Rīgas satiksmes veiktajiem iepirkumiem.

No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un RS atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar RS saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas.

Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un RS atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5%-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

KNAB izmeklētajā lietā par RS iepirkumiem tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemēroja sešām no septiņām aizturētajām personām - RS valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam, RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Volkinšteinam, "Škoda Transportation" amatpersonai Vladimiram Kozakam, citos kriminālprocesos figurējošajam uzņēmējam Martinsonam, Rīgas domes valdošās partijas "Gods kalpot Rīgai" biedram uzņēmējam Krjačekam un uzņēmējam Edgaram Teterovskim.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Korupcijas skandāla dēļ atkāpjas Rīgas vicemērs Andris Ameriks

Pēc sāktā kriminālprocesa par amatpersonu kukuļošanu Rīgas satiksmē un veiktajām kratīšanām, aizturēšanām, sabiedrībā uzvirmoja runas, ka atbildība par situāciju jāuzņemas arī Rīgas domes vadībai.

Decembra vidū Ameriks paziņoja, ka atkāpjas no amata, vienlaikus gan viņš saglabā Rīgas domes deputāta mandātu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nebija sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. "Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra," TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Savukārt nu jau šajā korupcijas lietā apcietinātais uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks ir Amerika partijas "Gods kalpot Rīgai" dibinātājs un partijai sešos gados ziedojis vairāk nekā 70 000 eiro.

Ameriks no Krjačeka norobežojas un apgalvo, ka viņu izslēgs no partijas.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana

Šā gada februārī medijos parādījās ziņas, ka tiek veiktas kratīšanas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimsēviča darbavietā un dzīvesvietā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons, kurš vēlāk tika atbrīvots.

Kā tika noskaidrots vēlāk, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu ASV tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar “ABLV Bank” darbībām.

KNAB ieskatā, Rimšēvičs pirms pāris gadiem ticies ar bankas līdzīpašnieku Ernestu Berni un ierosinājis viņam izmantot konkrētus lobistus savu interešu pārstāvniecībai ārzemēs, bet Bernis no šī piedāvājuma ir atteicies un izmantojis savus lobistus. Viņš Rimšēviča piedāvājumu uztvēris kā kukuļa pieprasīšanu. KNAB ieskatā, Rimšēvičs, atriebības vadīts, izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā ļaunprātīgi sniedza izmeklēšanā nenoskaidrotām ASV tiesībsargājošajām iestādēm nepatiesu informāciju par “ABLV Bank”.

Vadoties pēc šīs informācijas, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") sniedza ziņojumu par “ABLV Bank”, kurā bija iekļauti vairāki pārmetumi bankai, tostarp par naudas atmazgāšanu un kukuļošanu. Ņemot vērā, ka ziņojuma rezultātā banka bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, KNAB ieskatā, iestājās smagas sekas.

KNAB ziņojumā par aizdomās turamā statusa piemērošanu Rimšēvičam norādīts, ka “FinCEN” ziņojums balstīts uz Rimšēviča sniegto nepatieso informāciju.

Rimšēvičam apsūdzētā statuss arī citā kriminālprocesā

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons patlaban ir apsūdzētā statusā arī citā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja KNAB. Šovasar Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena savulaik pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Savukārt Valsts policijas (VP) lietvedībā ir kriminālprocess pēc "Norvik bankas" lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma pret Rimšēviču. Guseļņikovs bija publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Guseļņikovs pagājušā gada decembrī vērsās VP ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa. Šī gada sākumā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess. Kriminālprocess ir sākts par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā kriminālprocesā tiek pārbaudīti "Norvik bankas" lielākā akcionāra iesniegumā minētie fakti.

KNAB ķēries klāt politiķiem saistībā ar iespējamu nelikumīgu partiju finansēšanu

KNAB kriminālprocesā par, iespējams, nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu šogad aizturēja kopumā trīs personas – Artusu Kaimiņu, "KPV LV" valdes locekli Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

Kriminālprocess sākts pēc trim Krimināllikuma pantiem - par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu, par ko draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, par starpniecību politiskās partijas nelikumīgā finansēšanā, par ko arī draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, kā arī par partijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par ko draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

2017.gada 5.jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālos ir ziņas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā politiskā partija "KPV LV" saņēma nelikumīgu finansējumu, tajā skaitā par Kaimiņa iespējamu noziedzīgu rīcību, pieprasot citai personai pieņemt darbā viņa kontrolētajā uzņēmumā fiktīvus darbiniekus un saņemot no viņiem atpakaļ skaidrā naudā minētām personām kā darba algu un citus maksājumus pārskaitītās summas, liecina parlamentam sniegtā informācija par šo lietu.

Tādā veidā esot iegūti finanšu līdzekļi, kurus, iespējams, izmantoja politiskās partijas "KPV LV" finansēšanai, kā arī Kaimiņa personiskām vajadzībām.

"KPV LV" premjerministra kandidāts Aldis Gobzems vasarā uzsvēra, ka partija nav saņēmusi nelikumīgus līdzekļus no uzņēmēja Tamuža.

Viņš piebilda, ka apmēram pirms gada viņš kopā ar Kaimiņu un partijas līdzpriekšsēdētāju Zakatistovu bijuši KNAB birojā saistībā ar medijos publicēto video, kurā Kaimiņš, Zakatistovs un Tamužs apspriež partijas finansēšu, taču KNAB izmeklētājs toreiz esot norādījis, ka lietā neesot pārliecinoši pierādījumi un lieta tikšot izbeigta.

KNAB lūgums sākt kriminālvajāšanu pret mandātu nolikušo Kļaviņu

KNAB šā gada septembrī nosūtījis krimināllietas materiālus Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas deputātu.

Lai arī KNAB publiski deputāta vārdu neminēja, no publiski pieejamās informācijas secināms, ka kriminālvajašanu lūgts sākt pret Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu, kurš nolicis mandātu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Parlamentārietis pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.

Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka Kļaviņam piederošajā veikalā "Gandrs" potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu.

Sarunā ar raidījumu deputāts apgalvojis, ka par šādu kārtību uzņēmumā viņš neko nezina.

Kļaviņš nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēja.

Kļaviņa vietā Saeimā pašlaik darbojās Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme (ZZS).