Iepazīsties ar Annu (vārds mainīts), meiteni, kurai ir savs stāsts par HIV. “Mani sauc Anna, man ir 16 gadi, un es piedzimu HIV pozitīva. Es dzīvoju ierastu bērna dzīvi – pagalmā spēlējos ar draugiem, mācījos braukt ar riteni un gāju uz skolu. Man tikai katru dienu bija jādzer zāles – man likās, ka tie ir vitamīni, gluži tādi paši, kādus rādīja televīzijas reklāmās. Līdz ar to es nemaz nenojautu, ka esmu inficēta. Lai arī mani vecāki bija intravenozo narkotiku lietotāji, viņi bija mani tuvākie un mīļākie cilvēki. Tikai tad, kad pirms dažiem gadiem mani vecāki nomira AIDS stadijā no tuberkulozes un es paliku viena, es sapratu, ko man nozīmē šī diagnoze. Agrāk man bija grūtības ar regulāru ārstēšanos, taču līdz ar vecāku, īpaši tēta nāvi, es sapratu, ko nozīmē ārstēties, un zinu, ka gribu to darīt, lai dzīvotu tāpat, kā to dara citi. Bieži no līdzcilvēkiem, kuri uzzina par manu diagnozi, saņemu nosodījumu un negatīvus komentārus. Es neesmu vainīga, ka piedzimu inficēta, tad kāpēc jūs man liekat par to justies vainīgai!?”