Noskaties: demontē Kalnciema ielā izdegušo māju (10)

Komitejā par ēkas likteni 19.decembrī lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA "Novira Capital", kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA "CMB" valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. "Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas," sacīja Dzirkalis.

Pēc viņa teiktā, ēka nav sabrukusi, tikai pateicoties dažām apdegušām sijām, kuras, no inženierviedokļa raugoties, nevar uzskatīt par pietiekami stabilām. Tāpat arī grunts nestspēja zem šīm ēkām neesot pietiekami droša.

Lai varētu panākt satiksmes ierobežojumu atcelšanu šajā apkaimē, Dzirkalis sacīja, ka nepieciešams visu ēkas ārējo perimetru nostiprināt ar vairākām tērauda konstrukcijām. Lai to nodrošinātu, būtu nepieciešams izstrādāt gan ēkas konservācijas, gan pašu konstrukciju uzstādīšanas projektu. "Ja mēģinātu uzlikt kaut kādas saliekamās sastatnes, tas aizņemtu vēl ilgāku laiku un izmaksātu vēl dārgāk," sprieda inženieris.

Komentējot stāvokli blakus namam Raņķa dambī 14, Dzirkalis sacīja, ka arī tas esot avārijas stāvoklī. "Šajā ēkas daļā atrodamas konstrukcijas, kas nav stabilas un var deformēties. Citviet tur ir pazaudēti pārsegumi. Ja man būtu jāparakstās zem tā, lai atvērtu šajā posmā satiksmi, es noteikti gribētu, lai nostiprina arī blakus ēku, vismaz kā pagaidu risinājumu," teica "CMB" vadītājs. Provizoriskās stiprinošo rāmju uzstādīšanas izmaksas abiem namiem varētu būt no 250 000 līdz 350 000 eiro.

Dzirkalis norādīja, ka ēku varētu mēģināt demontēt arī "līdz drošam līmenim", nevis pilnībā, taču pateikt, kur tieši šis drošais līmenis ir, Dzirkalis nevarēja. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka nams ir pieliets pilns ar ūdeni, kas gaisa temperatūras pazemināšanās gadījumā noteikti sasals. "Papildus sakritušie būvgruži rada spiedienu uz ēkas ārsienām un pagaidām nav skaidrs, kādas sekas tas var radīt," sprieda eksperts.

Arī Īpašumu departamenta būvinženieris Leonards Dubkevičš apstiprināja, ka ugunsgrēka rezultātā ir ne vien zaudēts jumts, bet arī pārsegumi. "Sienai sešu stāvu augstumā ir zudusi telpiskā noturība. Tām nav satura, kas noturētu plaknē. Salietās konstrukcijas rada spiedienu, ņemot vērā, ka pašas sienas jau ir izmirkušas. Tas viss tikai paaugstina sabrukšanas risku, un mūsu pieredze rāda, ka tas ir noticis arī ar mazākām ēkām. Esmu pārliecināts, ka vienīgā iespēja ir veikt šo sienu demontāžu, sekojot līdzi tam, kas atklāsies demontāžas darbu laikā," pauda inženieris.

Pēc komitejas vadītāja Oļega Burova (GKR) teiktā, šie darbi aizņemtu vismaz trīs līdz četrus mēnešus un, ņemot vērā laikapstākļu izmaiņas, ēkas stāvoklis ir neprognozējams. "Papildus ir arī jautājums par satiksmes ierobežojumiem. To visu izvērtējot, pieņēmu lēmumu, ka atliekam sagatavoto domes lēmumu par nama piespiedu sakārtošanu, jo tas neatbild uz jautājumu - ko darīt, lai šo situāciju atrisinātu," sacīja Burovs.

Departaments esot izstrādājis rīkojumu noteikt īpašniekiem par pienākumu veikt nama trīsdimensiju skenēšanu, lai nākotnē ēku varētu atjaunot tās vēsturiskajā izskatā, kā arī veikt būves demontāžas darbus ne vēlāk kā līdz 1.februārim 2019.gadā.

Aizvadītajā nedēļā pašvaldības pārstāvji namu apmeklējuši arī ar Valsts policijas un Kriminālpolicijas pārstāvjiem, kuri devuši atļauju veikt visus nepieciešamos sakārtošanas darbus.

Burovs pavēstīja, ka Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvji departamentam esot izteikuši variantus, kā pārkārtot satiksmes organizāciju tā, lai noņemtu visus apgrūtinājumus un ēku tomēr nojaukt nevajadzētu.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina paustā, aktīvistu piedāvātais risinājums esot iespējams un ir arī "gana labs", taču to var īstenot pie nosacījuma, ka situācija ievelkas uz vairākiem mēnešiem, jo arī darbu veikšanai būtu nepieciešami aptuveni divi līdz trīs mēneši. Risinājuma ieviešana izmaksātu ap 50 000 eiro.

SIA "Novira Capital" pārstāvis Aleksejs Nikolajenko pastāstīja, ka īpašnieki esot gatavi operatīvi uz sava rēķina sākt visus nepieciešamos nama sakārtošanas darbus, tostarp, izpildīt ekspertu norādījumus par tērauda rāmju uzstādīšanu. Lai gan īpašums viņu pārziņā oficiāli būs tikai pēc aptuveni mēneša, īpašnieki jau tagad esot gatavi sākt darbus. Šodien tikšot pabeigta arī nama trīsdimensiju uzmērīšana.

Nikolajenko arī pastāstīja, ka Raņķa dambja ēkas atjaunošanas projekts tiekot izstrādāt jau patlaban, un, ja viss noritēs pēc plāna, nākamā gada vidū varētu sākt izstrādāt projektu arī Kalnciema ielas namam.

Burovs vērsa uzmanību, ka patlaban neesot atmaksāti 41 000 eiro vērti darbi, ko dome līdz šim ir veikusi par saviem līdzekļiem. "Kurš atmaksās mums šo naudu? Jūs vai bijušie īpašnieki?" taujāja Burovs, uz ko saņēma atbildi, ka visus nākotnes darbus apmaksās jaunie īpašnieki, bet visu naudu, kas iztērēta par darbiem pirms tam, domei jāmēģina piedzīt no iepriekšējiem īpašniekiem.

Burovs rezumēja, ka namu tomēr būtu nepieciešams demontēt nevis pilnībā, bet līdz brīdim, kad tas kļūs drošs. Nikolajenko apstiprināja, ka īpašnieki veiks visus demontāžas darbus atbilstoši ekspertu norādījumiem un to ir iespējams sākt uzreiz pēc atbilstošo atļauju saņemšanas. Šādu variantu atbalstīja arī klātesošie būvinženieri un komitejas deputāti. Vienlaikus eksperti norādīja, ka to, līdz kādam līmenim ēka ir saglabājama, varēs saprast tikai tad, kad sāksies reāli demontāžas darbi.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs (S) vērsa uzmanību, ka nodegušā nama apkaimē kursē ne tikai sabiedriskais transports, bet arī dažāda veida smagie transportlīdzekļi. Viņš interesējās, kas nākotnē notiks ar satiksmi šajā rajonā. Jakrins norādīja, ka departaments izstrādās atbilstošus risinājumus, kuru ieviešanai pāris mēneši tomēr būs nepieciešami. "Tas nozīmē, ka tikmēr smagie transporti izmantos mazās ieliņas? Tās ielas tam nav piemērotas," kritizēja Rosļikovs.

Baiba Broka (VL-TB/LNNK) rosināja visus jauno īpašnieku solījumus nostiprināt rakstiski. No igauņu pārstāvjiem viņa saņēma apstiprinājumu par gatavību šādu norunu parakstīt.

Savukārt deputāte Marija Balcere (JKP) interesējās, kādēļ uzņēmums pārpircis šādā stāvoklī esošu īpašumu, un ko ar to nākotnē plānots darīt. Pēc Nikolajenko teiktā, viņu mērķis esot abas ēkas pārbūvēt par vienotu dzīvojamo kvartālu, vienlaikus saglabājot arī ēkas fasādes vēsturisko izskatu.

Rezultātā īpašniekiem uzticēts saskaņot Rīgas būvvaldē paskaidrojuma rakstu par veicamo darbu termiņiem un procesu, sākt demontēt nama bīstamos fragmentus un sienas, vienlaikus sekojot līdzi ēkas drošības līmenim, kā arī izstrādāt nama konservācijas un atjaunošanas projektus.

Kā ziņots, naktī uz 25.novembri ēkā Kalnciema ielā 2B daļā izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. Ēkas jau daudzus gadus netiek apsaimniekota un atzīta par B kategorijas vidi degradējošu būvi.