Finanšu ministre: Nodokļu reforma ir nodrošinājusi un arī turpmāk nodrošinās labklājību (17)

Pēc ministres teiktā, 2018.gads ir pagājis īstenotās nodokļu reformas zīmē, kas nesusi ieguvumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. "Latvijas nodokļu sistēma nodrošina stabilu un prognozējamu nodokļu politiku vismaz līdz 2021.gadam, kas vērsta uz tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamus, paredzamus un kvalitatīvus nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldību funkciju finansēšanai," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Viņa stāstīja, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā nodokļu reforma, kuras ietvaros īstenotie pasākumi ir vērsti uz darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, īpaši strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Reformas rezultātā darbaspēka nodokļu slogs ievērojami tiks samazināts līdz 2020.gadam. Piemēram, strādājošajam bez apgādībā esošām personām, kurš saņem 67% no vidējās darba algas, darba spēka nodokļu plaisa samazināsies no 41,9% 2017.gadā uz 39,1% 2020.gadā.

"Nodokļu reformas rezultātā īpaši jāuzsver izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmā, kas nosaka, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī. Lai nodrošinātu reformas pasākumu ieviešanu, vienlaikus tika īstenoti kompensējošie pasākumi, kuru mērķis ir palielināt nodokļa ieņēmumus, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņa, vides un īpašuma nodokļiem. Tāpat, lai uzlabotu nodokļu nomaksu un iekasēšanu, ir ieviesta virkne ēnu ekonomikas mazināšanas un apkarošanas pasākumu," pauda ministre.

Reizniece-Ozolas ieskatā, nodokļu reforma padara Latviju konkurētspējīgu starp pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā mēneša darba alga. Minimālās mēneša darba samaksas palielināšana Latvijai ļāvusi pietuvoties Igaunijas minimālās mēneša darba samaksas līmenim, kur tā ir 500 eiro mēnesī, un apsteigt Lietuvas minimālo mēneša darba samaksu, kurā tā ir 400 eiro mēnesī. Turklāt līdz ar reformu Latvijā ir lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm.

"Par sekmīgu nodokļu reformas ieviešanu liecina arī nodokļu ieņēmumu izpilde, kas 2018.gada 11 mēnešos sasniedza 100,5%. Nodokļu ieņēmumi ir sasnieguši augstu pieauguma tempu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieaugot par 8,4%. Tiek prognozēts, ka, noslēdzoties 2018.gadam, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde saglabās pozitīvu tendenci, pārsniedzot plānotos apmērus," prognozēja ministre.

Runājot par finanšu sektora stabilitāti, Reizniece-Ozola pieminēja, ka jau kopš 2016.gada Latvija ir veikusi pasākumus, lai ieviestu un nodrošinātu starptautiskajiem standartiem atbilstošu tiesisko un institucionālo ietvaru naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Tāpat ir veikts nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, kas ļauj paaugstināt resursu efektivitāti identificēto risku mazināšanai un novēršanai, kā arī pilnveido iesaistīto institūciju un sabiedrības izpratni par risku apdraudējumiem un negatīvajām sekām, vienlaikus piešķirot uzraudzības un kontroles institūcijām nepieciešamo finansējumu uzraudzības sistēmas stiprināšanai.

Finanšu ministre piebilda, ka 2018.gadā ir panākts ievērojams progress jaunu projektu sākšanā un ES finansējuma atmaksās gan projektu īstenotājiem, gan Latvijas valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas (EK) par veiktiem investīciju izdevumiem. Līdz šā gada 1.decembrim ir noslēgti investīciju projektu līgumi par 3,1 miljardiem eiro, t.i. 70% no kopā pieejamā ES finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā.

"ES fondu investīciju projekti jau devuši ieguvumus dažādām mērķa grupām - 17 365 personas iesaistījušās slimību profilakses pasākumos, 33% atjaunojamās elektroenerģijas tika radītas centrālajā apkures sistēmā, atbalstīti 1885 komersanti, sniegtas 420 rekomendācijas bērnu uzvedības korekcijai, jaunizveidotas 665 darba vieta atbalstītajos uzņēmumos, 6526 tiesu sistēmas darbiniekam paaugstināta kvalifikācija ēnu ekonomikas novēršanai un samazināšanai, ierīkotas 70 jaunas elektriskās transportlīdzekļu uzlādes stacijas, pārbūvēti, modernizēti un rekonstruēti 295 kilometri autoceļu, tiltu, pārvadu un tuneļu," informēja Reizniece-Ozola.

Šogad ES līmenī tika sākts darbs pie Kohēzijas politikas regulējuma izstrādes pēc 2020.gada, tomēr darbs pie ES līmeņa Kohēzijas politikas regulējuma izstrādes un saskaņošanas tiks turpināts arī 2019.gadā, kad EK plāno sākt konsultācijas ar dalībvalstīm par to investīciju vajadzībām, kā arī reformām, kurām būtu novirzāms Kohēzijas politikas finansējums.

Vērtējot Eiropas un pasaules ekonomikas norišu ietekmi uz Latviju, finanšu ministre atzina, ka 2018.gada norises Latvijā un pasaulē dod pamatu sagaidīt salīdzinoši spēcīgu ekonomikas izaugsmi arī 2019.gadā, tomēr tā vairs nebūs tik strauja kā pēdējos divos gados, pietuvojoties ekonomikas potenciālajam izaugsmes līmenim - 3%.

"Uz zemākiem izaugsmes tempiem nekā šogad norāda attīstības palēnināšanās pasaulē, kā arī sagaidāmā transporta un finanšu pakalpojumu eksporta vājināšanās. Vienlaikus ekonomikas attīstību turpinās balstīt spēcīgais privātais patēriņš, ko veicina stabili augošie iedzīvotāju ienākumi un nodarbinātības pieaugums. Starp galvenajiem izaugsmes nodrošinātājiem būs arī investīcijas, saglabājoties straujai ES fondu līdzekļu ieplūdei un vienlaikus palielinoties privāto investīciju aktivitātei," prognozēja Reizniece-Ozola.