Belte neredz iemeslus viņa atstādināšanai no LTV valdes priekšsēdētāja amata (1)

Belte, kuram 28.decembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izteikusi neuzticību, uzsvēra, ka, viņaprāt, notikušā apstākļi būtu jāvērtē īpašā, neatkarīgā komisijā, kurā varētu tikt pārstāvēta Valsts kontrole un Pārresoru koordinācijas centrs.

"Neredzu iemeslu, kāpēc patlaban man ir uzteikts darbs," teica Belte.

Skaidrojot iemeslus noslēgt līgumu ar televīzijas kanālu "Rīga TV24" par reklāmas pakalpojumu sniegšanu, Belte sacīja, ka nākamais gads visiem sabiedriskajiem medijiem būs sarežģīts.

"Saprotot, ka nopietni jādomā ne tikai par izdevumu daļu, kur bija sākts veikt izdevumu samazināšanu, tika sākts spriest arī par ieņēmumu pieaugumu. Mums šķita, ka reklāmas pakalpojumi, ko varam sniegt citiem televīzijas kanāliem, tādējādi palielinot savu ietekmi reklāmas tirgū un reklāmas ieņēmumus LTV, būtu tikai loģiski. Tāpēc arī pieņēmumu lēmumu noslēgt šādu līgumu," pastāstīja Belte.

Līgums, kas stājies spēkā 1.janvārī, noslēgts ar televīzijas programmu "Rīga TV 24". Belte skaidroja, ka, 28.decembrī viņu atstādinot no amata, līgums vēl nebija spēkā. Belte uzsvēra, ka līgums nav slēpjams un to varētu nodot sabiedrības vērtēšanai. "Neredzu tur neko nosodāmu," piebilda Belte.

Viņš atzina, ka patlaban nav iespējams nekādā veidā apstrīdēt uzteiktās darba attiecības. "Man ir pilnvarojuma līgums. Arī darba uzteikums ir bez argumentācijas - rīkojums man pat neatļauj patlaban tiesāties. Šāda ir juridiskā situācija," teica līdzšinējais LTV valdes priekšsēdētājs.

Belte piekrita, ka attiecības starp NEPLP un LTV valdi ir sarežģītas. "Attiecības ir diezgan nokaitētas. Neslēpšu, arī no manas puses. Šis ir diezgan emocionāls laiks, daudz kam nevaru piekrist. Mēs nerunājam par lietām, par kurām vajadzētu runāt," teica Belte.

Kā ziņots, 2018.gada izskaņā NEPLP izteica neuzticību Beltem un LTV valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam.

Savu lēmumu NEPLP skaidroja, norādot, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - "Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide" divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Tāpat 2018.gada maijā, pastāvot riskam, ka ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13.decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā. Padome uzskata, ka šāda projekta plānošanas prakse neatbilst labas pārvaldības principiem Latvijas sabiedrības interesēs, kā arī apdraud sabiedriskā pasūtījuma realizāciju.