Kāpēc 80. gados pasaulē bija tik daudz sērijveida slepkavu? (7)

Saskriešanās ar sērijveida slepkavu

Vronska interese par sērijveida slepkavām aizsākās 1979.gadā, kad 23 gadus vecais jaunietis, pašam to nezinot, Ņujorkā nejauši sastapās ar kādu sērijslepkavu. Vronskis noplukušās "Travel Inn Motor Hotel" viesnīcas ceturtajā stāvā gaidīja liftu, kas ilgi kavējās. Kad lifts beidzot pienāca, viņš veltīja neapmierinātu skatienu vīrietim, kas izkāpjot ar plecu uzgrūdās Vronskim.

"Viņš man skatījās cauri," atceras vēsturnieks. "Viņš izskatījās apdullis. It kā manis tur nemaz nebūtu."

Nākamajā rītā Vronskis avīzē izlasīja par iepriekšējā dienā viesnīcā pastrādātu šaušalīgu dubultslepkavību - divām jaunām sievietēm bija nogrieztas galvas un rokas, bet pēc tam slepkava centies līķus sadedzināt. Bet tikai gadu vēlāk, kad par dubultslepkavību tika tiesāts Ričards Kotingems, Vronskis laikrakstā ieraudzīja viņa fotogrāfiju. Viņš saprata, ka todien pie lifta bija sastapies ar "Taimskvēra miesnieku".

Tas viņam lika aizdomāties: "Kā tādi briesmoņi rodas? Kādi faktori pie tā noved?"

Sērijslepkavu "zelta laikmets"

Oficiālie dati liecina, ka sērijslepkavību skaits sāka pieaugt 60. gadu beigās, bet augstāko punktu sasniedza 80. gados, kad ASV darbojās vairāk nekā 200 šāda veida noziedznieki. Pēc tam sērijslepkavu vilnis pamazām aprima.

Laikā, kad ASV terorizēja Teds Bandijs, Džefrijs Dāmers, Džons Veins Geisijs un citi slepkavnieki, vairāku faktoru kombinācija noveda pie sērijslepkavu "zelta laikmeta", uzskata kriminologs Džeimss Alans Fokss.

Šajā laikā ASV un Kanādā bija vērojams vispārīgs vardarbīgu noziegumu biežuma pieaugums. Sabiedrībā notika pārmaiņas - cilvēki biežāk pārcēlās prom no dzimtajām pilsētām, bet jaunajā dzīvesvietā tik labi nepazina savus kaimiņus. Turklāt populāra bija arī "stopēšana", kas maniakiem pavēra ērtu iespēju nolūkot neaizsargātus upurus.

"Tas radīja noteikta tipa slepkavām ideālu vidi," norāda Fokss, piebilstot, ka policijas rīcībā tolaik vēl nebija tik attīstītu noziegumu atklāšanas tehnoloģiju kā mūsdienās - ne virtuālo datubāzu, ne DNS analīzes, ko likumsargājošās iestādes sāka izmantot 80.gadu vidū.

Policijai nebija resursu šādu noziegumu atklāšanai, bet izpratne par tiem tikai sāka veidoties - frāzi "sērijveida slepkava" sāka lietot vien 80.gadu sākumā.

Daži tā laika slepkavnieki tiek atklāti tikai tagad. Piemēram, 2018.gadā atklātībā nonāca 70. un 80. gados aktīvā Goldensteitas maniaka identitāte. 72 gadus vecais bijušais policists Džozefs Džeimss Deandželo apsūdzēts 12 slepkavībās, 51 izvarošanā un vairāk nekā 120 laupīšanās. Interesanti, ka Deandželo pēdas tika sadzītas, pateicoties ģenealoģijas vietnēm internetā, kur kāds Deandželo radinieks bija reģistrējis savu ģenētisko informāciju. Izpētot internetā ievietotos dzimtas kokus, izmeklētāji atklāja slepkavu.

Savukārt šonedēļ Ķīnā tika izpildīts nāvessods par "Ķīnas Džeku Uzšķērdēju" iesauktajam sērijslepkavam Gao Čenjunam. Viņa kontā - 11 sieviešu un meiteņu slepkavības laikā no 1988. līdz 2002. gadam. Iesauku viņš ieguva tāpēc, ka izsekoja, izvaroja un brutāli nogalināja savas upures, pārgriežot viņām rīkli un sakropļojot viņu ķermeni un dzimumorgānus. Lai arī Gao uzdarbojās vēl salīdzinoši nesen, policija viņu 2016.gadā atrada, pateicoties par sīku noziegumu aizturēta Gao radinieka nodotajam DNS paraugam. Tā kā DNS tehnoloģijas šajā laikā bija uzlabojušās, likumsargi noteica, ka Ķīnas "Džeks Uzšķērdējs" ir kāds aizturētā vīrieša radinieks.

Pētnieki uzskata, ka sērijveida slepkavu aktivitāti sekmēja arī tādi faktori kā mediju un sabiedrības aizraušanās ar stāstiem par baisajām slepkavībām un starpštatu šoseju sistēmas izveidošana, ļaujot maniakiem slēpt pēdas, pastrādājot slepkavības dažādās vietās.

Otrā pasaules kara mantojums

Taču Vronskim ir interesanta hipotēze. Viņš uzskata, ka zināmu lomu spēlējuši vēsturiskie notikumi - slepkavnieku paaudzes tēvi bija pieredzējuši Otrā pasaules kara šausmas, kā arī pēckara gados populārajā kultūrā - lubenēs un kriminālajās hronikās - bieži tika attēloti vardarbīgi un seksualizēti sižeti.

Cenšoties izprast sērijveida slepkavu motivāciju, Vronskis pievērsās maniaku biogrāfiju pētīšanai, īpaši iedziļinoties bērnības notikumos.

"Sērijveida slepkavas nāk no mūsu vidus - viņi rodas mūsu sabiedrībā," uzskata Vronskis. "Tie nav citplanētieši, kas ieradušies no svešas planētas. Tie ir bērni, kas izaug un kļūst par sērijveida noziedzniekiem."

Daudzu ražīgāko slepkavu bērnība aizritēja Otrā pasaules kara un pēckara gados - laikā, kad par globālā konflikta psiholoģiskajām sekām un piedzīvotajām šausmām daudz nerunāja. Daži sērijslepkavas pratināšanās vai intervijās ir stāstījuši par saviem tēviem, bieži vien aprakstot, kā viņi no kara atgriezušies psihiski traumēti.

Vronskis norāda, ka mazāk izteikts, taču vienalga vērā ņemams sērijveida slepkavību skaita pieaugums bija vērojams periodā no 1935. līdz 1950. gadam, kad pieauga Pirmā pasaules kara bērnu paaudze. Vēsturnieks cer, ka sociologi un kriminologi nākotnē pievērsīs lielāku uzmanību šāda veida noziedznieku atmiņām par karu, attiecībām ar tēviem un tā laika popkultūras ietekmei.

"Tam pamatā ir trauma, ģimeņu sabrukums un kultūrā populārie fantāzijas sižeti", kas tiek izspēlēti pieaugušā vecumā, uzskata Vronskis.

Gaidāms jauns "bums"?

Kanādiešu kriminologs Maikls Arntfīlds norāda, ka 21. gadsimtā piedzīvota sociālā noslāņošanās, 2008. gadā globālā finanšu krīze, kari un terorakti, kas varētu novest pie līdzīga fenomena tuvāko gadu desmitu laikā.

"Mēs dzīvojam tikpat saspringtā un polarizētā laikā. Iepriekš tas noveda pie sērijveida slepkavu "zelta laikmeta"," viņš uzsver.

Viņš piebilst, ka daudzi kara veterāni bija labi tēvi, un arī vairuma psihiski traumēto tēvu bērni izauga par veselīgi domājošiem pieaugušajiem. Arī šķirto ģimeņu bērni vairumā gadījumu izaug par adekvātiem pieaugušajiem. "Mēs droši nezinām, kad un kādā veidā kaut kas saslēdzas ne tā," atzīst Arntfīlds.

Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) 2005.gada ziņojumā norādīts, ka "nav viena identificējama cēloņa vai faktora, kas noved pie kļūšanas par sērijveida slepkavu, taču ir plašs faktoru spektrs, kas to var veicināt".

Sērijveida slepkavas gada griezumā pastrādā mazāk nekā 1% no visām slepkavībām, liecina FIB aplēses.