Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Vai halucinogēno sēņu mikrodozēšana palielina cilvēka radošumu? (6)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Maģiskās sēnes
Maģiskās sēnes Foto: Wikimedia Commons

Nesenā pētījumā, kas pievērsies tieši šim mūsdienu sabiedrībā visai populāram kreativitātes veicināšanas veidam, nav noliegts, ka halucinogēnās jeb maģiskās sēnes ļoti nelielos daudzumos var pozitīvi iespaidot cilvēka radošās spējas. Tomēr pagaidām to nevar arī pierādīt.

Tiesa, zinātnieki šajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Psychopharmacology”, nedrīkstēja izmantot kontrolgrupu, kas ļautu tiem noskaidrot, vai maģisko sēņu mikrodozēšana patiesi izraisa radošā spēka pieaugumu, vai arī to paveic kāds cits apstāklis, piemēram, cilvēka cerības piedzīvot to pēc sēņu lietošanas.

“Labā ziņa ir tāda, ka drīz tiks veikti pētījumi ar kontrolgrupām,” izdevumam “Live Science” paziņoja pētījumā līdzautors, psihologs Bernhards Hommels.

Veiktais pētījums ir pirmais zinātniskais mēģinājums izpētīt, kā darbojas psihedēlisko vielu mikrodozēšana.

Mikrodozēšana parasti tiek definēta kā aptuveni desmitās daļas no psihedēliskās vielas standarta devas uzņemšana, lai vairotu radošo spēku un uzlabotu garastāvokli. Pēdējos gados tā ir kļuvusi par teju “mini-trendu” radošu cilvēku vidū.

2017. gadā rakstnieks Ajelets Vadmanis (Ayelet Waldman) publicēja grāmatu “A Really Good Day: How Microdosing Made a Mega Difference in My Mood, My Marriage, and My Life”, kurā aprakstīja, kā nelielas LSD devas uzlaboja viņa garīgo veselību.

Bet “ar anekdotiskiem un sadzīviskiem pierādījumiem nepietiek. Zinātnē ir nepieciešams visu pamatīgi pierādīt,” piebilda Hommels.

Kreativitātes pārbaudīšana

Lielākajā daļā pasaules psihedēliskās narkotikas ir nelegālas, tomēr, piemēram, Nīderlandē likumi attiecībā pret narkotikām ir vaļīgāki. Lai arī Nīderlandē ir aizliegtas maģiskās sēnes, tomēr maģiskās “trifeles” vai sklerocijs, kas ir dažu sēņu pazemes daļa, ir legālas. Sklerocijs satur to pašu psihoaktīvo psilocibīnu, ko zināmākās maģiskās sēnes. Tieši tāpēc Nīderlandē arī tika veikts minētais pētījums.

Veikt pētījumu zinātniekus uzaicināja Nīderlandes psihedēliskā biedrība, kas rīkoja paši savu mikrodozinga pasākumu. Tiesa, tāpēc, ka pasākuma dalībnieki bija jau samaksājuši par savu dalību un gaidīja īstas psihodēliskās narkotikas, pētnieki nedrīkstēja izveidot kontrolgrupu, kurai tiktu slepeni dotas placebo narkotikas. Rezultāta nebija iespējams veikt salīdzinājumu.

Tomēr zinātnieki varēja pārbaudīt pētījuma dalībniekus, pirms tie uzņēma psihodēlisko trifeļu minidevu un pēc tam. Pētnieki 38 dalībniekiem pirms eksperimenta lika veikt trīs īsus rakstiskos testus. Viens no tiem bija īss inteliģences tests, bet cits pārbaudīja konverģēto domāšanu, kas ir viens no kreativitātes komponentiem. Šajā testā dalībniekiem tika parādīts režģis ar dažādu objektu attēliem. Viņiem bija jāizvēlas viens objekts no katras rindas un jāpasaka, kas tiem ir kopīgs. Piemēram, izlietnei, šļūtenei un vannai kopīgs ir ūdens.

Pēdējā testā zinātnieki fokusējās uz atšķirīgo domāšanu jeb spēju problēmai atrast nevis vienu, bet vairākus iespējamos atrisinājumus. Dalībniekiem tika iedoti vārdi, piemēram, zīmulis vai dvielis, un tiem bija jāizdomā pēc iespējas vairāk attiecīgā objekta izmantojumu. Piemēram, ar to var rakstīt vai kādam iedurt.

Pēc trešdaļas grama maģisko trifeļu uzņemšanas dalībnieki veica tos pašus testus, tikai ar atšķirīgiem attēliem.

Radošā maģija?

Rezultātā atklājās tas, ka dalībnieku inteliģence pēc maģisko trifeļu devas nemainījās, tomēr gan konverģentā, gan atšķirīgā domāšana uzlabojās. Hommels atzina, ka tas viņiem bija pārsteigums.

“Redzēt, ka psilocibīna mikrodozēšana uzlabo šos abus domāšanas veidus, bija dīvaini,” teica Hommels.

Noslēpums varētu slēpties devas lielumā nevis pašā substancē, jo psihedēliskās vielas normālās devās var labi kalpot radošajā domāšanā, tomēr ne problēmu konstruktīvā risināšanā.

Tomēr, tā kā šajā pētījumā nebija kontrolgrupas, ir neiespējami pateikt, vai kreativitāte palielinājās narkotiku mikrodozēšanas dēļ. Iespējams, dalībniekus iespaidoja pirms narkotiku lietošanas veiktais tests vai viņi vienkārši gaidīja, ka kļūs kreatīvāki pēc tam.

“Joprojām ir daudz, daudz jautājumu, kā darbojas mikrodozēšana,” teica Hommels.

Pētnieki vispirms cer pierādīt, ka šis eksperiments nebija bezjēdzīgs, veicot to vēlreiz ar kontrolgrupu. Vēlāk jācenšas noskaidrot, vai mikrodozēšana darbojas ilgtermiņā, proti, vai cilvēkam laika gaitā neizstrādājas imunitāte pret psihedēlisko vielu.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu