Cilvēki, kas redzēja māju nojaukšanu, bija pārsteigti par to, cik īsā laikā ēkas vienkārši pazūd, un sociālajos tīklos sprieda, ka būvnieki nemaz necenšas saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības, rīkojoties pēc principa “jo ātrāk nozudīs, jo labāk”.
Iedzīvotāji ir sašutuši, ka tiek iznīcināti Āgenskalnam raksturīgie arhitektoniskie vaibsti, kas Pārdaugavas ieliņas padara unikālas un pievilcīgas, uzskatot, ka “atkal uzcels kaut kādus stiklotus monstrus”.
Kalnciema ielas ēkas pagājušā gadsimta sākumā projektējis arhitekts Jānis Alksnis. Savulaik pazīstamais arhitekts Rīgai sarūpējis 130 daudzstāvu mūra namus un koka ēkas. Virkne viņa ēku pieskaitāmas skaistākajai Rīgas centra apbūvei. Raņķa dambja jūgendstila ēku 1913. gadā projektējis Eduards Frīzendorfs.
Graustos pārvērta gadu desmitiem
Savulaik skaistajām mājām ar plašajiem dzīvokļiem un skatu uz Daugavu un Rīgas pili bijis smags liktenis. Ulmaņa laikā Kalnciema ielā 2B atradās īres dzīvokļi, biroji un veikals.
Kad pienāca vētrainie deviņdesmitie, namīpašumu atguva pieci mantinieki, kas ilgi nevilcinājās un treknajos gados savas daļas dārgi pārdeva Parex meitas uzņēmumam, kas savukārt divus gadus pirms krīzes, paredzot, ka nekustamā īpašuma burbulis teju plīsīs, īpašumus ar peļņu pārdeva uzņēmumam, kas pēc krīzes bankrotēja.
Stāsts līdzīgs kā daudziem Rīgas graustiem, ko varēja rekonstruēt, radot arhitektūras pērles, vai vismaz saglabāt kā īres namus.
2010.gadā Kalnciema ielas ēkas un māju Raņķa dambī izsolē nopirka nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA Dekarta Property, kas piederēja Krievijas pilsonim Denisam Kimam.