Kuru valstu iedzīvotāji vēl izrādījuši interesi par "čekas maisiem"? (3)

Esot arī interesenti no citām valstīm, tomēr mazāk. Sprūdža stāstīja, ka ir gadījumi, kad ārvalstnieki kartotēkā atraduši patlaban viņu valstīs populārus cilvēkus, par ko liecina dažādas publikācijas.

Arhīva direktore gan uzsvēra, ka lielākā interese par šiem dokumentiem joprojām ir Latvijā. Kopumā konkrētajā tīmekļa vietnē ir 38 700 reģistrētu lietotāju, bet divu nedēļu laikā bijuši 200 000 skatījumu.

Visvairāk apskatītas kartītes, kurās personu vārdi sākas ar burtiem K vai V. Sprūdža atzīmēja, ka ar burtu K sākas visvairāk kartīšu.

Arhīva direktore atklāja, ka nākotnē ir plānots publicēt kartītēs atrodamo personu intervijas vai pašrocīgi rakstītus stāstus. Viņa pieļāva, ka tas varētu būt labs materiāls pētniekiem gan tagad, gan nākotnē.

Sprūdža norādīja, ka pavasarī pakāpeniski sāks publicēt nākamos dokumentus - sākumā daļu ziņojumu, kas ir saglabājušies, bet tad dokumentus par, piemēram, bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) sadarbību ar komunistisko partiju u.c. Viņa pieļauj, ka tie interesantāki varētu šķist tieši zinātniekiem.

Arhīva direktore arī teica, ka daļā dokumentu ir daudz personas datu, kas nav publiskojami, piemēram, informācija par trešajām personām, par izsekotiem cilvēkiem. Žurnālistiem un pētniekiem šo dokumentu pilnās versijas būs pieejamas uz vietas arhīvā, savukārt internetā varēs apskatīt daļēji anonimizētas versijas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.