Kopā ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" ir sākts darbs pie koncepcijas arhīva infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus tiek cerēts uz politisko atbalstu vismaz divu jaunu ēku izbūvei. Esot aprēķināts, ka esošo ēku savešana kārtībā izmaksātu dārgāk nekā jaunu uzbūvēšana.
Kritiskākais stāvoklis ir Vidzemē, teica Sprūdža. "Alūksnē šogad mēs dokumentus vairs nepieņemsim, jo mums fiziski nav kur tos izvietot. Otrs, protams, ir Rīga," viņa uzsvēra, piebilstot, ka ne velti tika prasīti finanšu līdzekļi, lai izveidotu vietu, kur glabāt "čekas maisus".
Patlaban arhīvā glabājas 121 kilometrs dokumentu, bet katru gadu klāt nāk 200 000 līdz 300 000, atzīmēja Sprūdža.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.