Daudzi cilvēki kļūdaini domā, ka ir alerģiski pret kādu ēdienu

Tā rakstīts jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Network Open”. Tajā noskaidrots, ka katrs desmitais ASV iedzīvotājs sirgst ar alerģiju pret kādu pārtikas vielu, tomēr divas reizes vairāk cilvēku sev alerģiju piedēvējuši kļūdaini.

Pētnieki aptaujāja aptuveni 40 tūkstošus ASV pieaugušo un noskaidroja, ka 10 procenti no tiem ir alerģiski pret kādu pārtikas produktu.

Tiesa, zinātnieki arī noskaidroja, ka 19 procenti aptaujāto apgalvoja, ka ir alerģiski pret kādu pārtikas produktu, kaut arī nekad nebija piedzīvojuši kādu fizisku reakciju, kas liecinātu par alerģiju.

Lai arī nav šaubu, ka ar ēdienu saistītas alerģijas ir reālas un dažiem pat dzīvībai bīstamas, tomēr cilvēki, kas paši sev bez ārsta palīdzības diagnosticē alerģiju, bieži vien ir pārpratuši simptomus. Tādos gadījumos šie indivīdi, iespējams, ir piedzīvojuši kāda pārtikas produkta nepanesamību vai citu stāvokli, nevis īstu alerģisku reakciju, rakstīts pētījumā.

Alerģiskas reakcijas ir imūnsistēmas atbilde uz kairinātāju, kas tiek uztverts kā drauds veselībai. Alerģija pret kādu pārtikas produktu, piemēram, riekstiem, vēžveidīgajiem, kviešiem vai piena produktiem, izpaužas visdažādākajos veidos: simptomu vidū var būt izsitumi, nieze, pietūkums degunā vai rīklē, vēdergraizes un nelaba dūša. Smagos gadījumos alerģija var novest cilvēku līdz anafilaksei jeb šoka stāvoklim, ko papildina zems asinsspiediens un elpošanas grūtības. Ja šis stāvoklis netiek novērsts, iznākums var būt letāls.

Vēžveidīgie ir vieni no populārākajiem alergēniem ASV, kam seko piena produkti un zemesrieksti.

Alerģijas var būt pārmantotas vai iegūtas, piemēram, pēc ērces piesūkšanās vai kāda orgāna transplantācijas.