Eksperti: Tieši labajos laikos jāgatavojas nedienām (1)

Konferencē uzsvērts, ka Latvija var lepoties ar stingru un labu fiskālo politiku, tomēr, lai ņemot vērā ekonomikas cikliskumu, Latvijā tiek piekopta pretcikliskā politika.

“Tā nozīmē, ka ka labajos laikos mums ir jāgatavojas nedienām, jāveido uzkrājumi. Mēs nedrīkstam palielināt izdevumus, bet jāveido rezerves. Tas ir grūti. Gaidas par to, kam un kā vajadzētu notikt, ir ļoti augstas. Fiskālās disciplīnas likuma ieviešana Latvijā ļauj daudz labāk pamatot, kā tiek aprēķināts maksimālais izdevumu līmenis, ko varētu atļauties,” teica Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā Fiskālās disciplīnas padome zināmā mērā ir kā sargsuns, kas ziņo, ja gadījumā kaut kas nav labi. “Saprotams, cilvēki uzdod jautājumu, vai mums būs krīze. Skaidrs, ka būs – jo tāds ir ekonomikas cikliskums. Tikai – kad tā būs, to neviens nezina, un tāpēc tai ir jāgatavojas,” uzsvēra Platais.

Savukārt Eiropas Komisijas ģenerālsekretāre Ilze Juhansone norāda, ka Eiropas ekonomiski monetārā savienība nekad nebūs gatava, jo notiek dažādas sarunas un attīstības procesi.

“Ir daudzas lietas, pie kā jāturpina strādāt. Protams, būs krīzes. Jautājums, vai mums ir nepieciešamie instrumenti un infrastruktūra, lai būtu tām gatavi. Savukārt attiecībā uz eksportu - vienotajam tirgum ir lielas priekšrocības. Tāds pieprasījums sadarbībai ar ES, kāds vērojams šobrīd no citām valstīm, no ārvalstu tirgiem, ir lielākais, kāds jebkad bijis Eiropā. Temps, kādā notiek sarunas ar par sadarbības nolīgumiem, ir ārkārtīgi ātrs. Ja agrāk sarunas par starpvalstu tirdzniecību ilga 7-8 gadus, tagad tas notiek dažu mēnešu laikā. Jo arī citas valstis pasaulē Eiropas Savienību redz kā stabilu ekonomisko bloku, ar ko vest sarunas un sadarboties,” pauda Juhansone.

Savukārt uzņēmuma “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs atgādināja, ka eiro dod zināmas iespējas, taču tam ir arī ierobežojumi un riski, kas valstīm jāņem vērā.

“Eiro nav panaceja, kas nodrošina mums naudu, kas ripo makā. Eiro nes arī riskus. Redzam valstis kā Itālija un Grieķija, kas nespēj virzīt savu attīstību. Es atbalsta Eiropas centienus sekmēt integrāciju, un jāatrod veids, kā palielināt izaugsmi Itālijā, Grieķijā un citviet. Latvija iestājas par finanšu disciplīnu, un mēs uzskatām, ka krīzē nokļuvušās valstis pašas pie tā vien ir vainīgas. Bet kas notiks ar mums, kad mēs nonāksim tādā pat situācijā? Un kas notiks, kad sasniegsim ekonomiskās izaugsmes griestus? Kāda būs Latvijas politika? Jāsekmē preču un pakalpojumu eksports, jāveicina konkurētspēja; jādomā, ka investēt preču un pakalpojumu ražošanā, ko varam eksportēt uz Eiropu. Un investīcijas mums ir jāmeklē arī uz vietas,” uzsvēra Ošlejs.