Viss piegriezies! Tu pārdod divistabu dzīvokli Rīgā, tiec vaļā no parāda bankai, par atlikušo naudu nopērc trīsistabu dzīvokli Valkā, lauku māju Ērģemē, iestājies darbā Valgā un sāc pelnīt “igauņu algu”. Tas ir viens no scenārijiem, kā cilvēki pārceļas uz ziemeļu robežpilsētu Valku, bet pēc tam daudzi reģistrē dzīvesvietu Valgā. Latvijas iedzīvotāju piedeklarēšanās Igaunijā kļuvusi par masveida parādību, no dažiem simtiem pirms dažiem gadiem pieaugot līdz 1384 cilvēkiem.
Vidzemes novadi atstāj ekonomiski plaukstošu teritoriju iespaidu, bet, jo tālāk no Valmieras uz ziemeļiem, jo lielāka pamestība un nabadzība. Strenčos mūsdienīga un labiekārtota ir tikai psihoneiroloģiskā slimnīca, pārējā “plostnieku pilsēta” šķiet iestrēgusi pagātnē – daži laucinieciska izskata veikaliņi, vecas dzīvojamās mājas ar greiziem šķūnīšiem un tualetēm pagalmā.
Pilsētdvīnes
Kad acis ir pagurušas no vienmuļās apsnigušā meža ainavas, klāt ir Latvijas ziemeļaustrumu galējais punkts – dvīņu pilsētas Valka, Valga. Pilsētu sadalīja 1920. gadā, kad izveidojās jaunās Igaunijas un Latvijas valstis. Nemeklējiet Valkā vecpilsētu ar greznu arhitektūru un mākslinieciskas ieliņas. Vienkāršos 20. gadsimta pirmās puses strādnieku mājokļus ieskauj padomju gados celtā pilsēta, kas maz atšķiras no citiem mikrorajoniem. Tomēr kopumā Valka ir mājīga un sakārtota - vairāki lieli pārtikas veikali; alkoholisko dzērienu lieltirgotavas, kurās pārsvarā dzirdama igauņu valoda, bet brīvdienās no autobusiem izbirst somu alkotūristi. Plašā parka vienā pusē ir dome, otrā pompozs 1927. gadā celts kultūras nams ar kolonnām.
Netālu ir kupraini paguri, pa kuriem šļūkā bērni. Varam iztēloties, ka zem tiem atrodas slepenu bunkuru labirints, kurā bija padomju armijas raķešu vadības punkts.