/nginx/o/2019/01/09/11703642t1hdd40.jpg)
Ķīna ļāvusi vairāk nekā 2000 etniskajiem kazahiem atteikties no Ķīnas pilsonības un pamest valsti, paziņojusi Kazahstānas Ārlietu ministrija. Tas ir signāls, ka Pekina sāk izjust pasaules un kaimiņvalstu dusmas par plašajām represijām pret musulmaņu minoritātēm Ķīnas reģionā Siņdzjanā, vēsta aģentūra AP.
Uiguru, kazahu un citu etnisko minoritāšu ieslodzīšana pāraudzināšanas nometnēs izsauca neapmierinātību kaimiņvalstī Kazahstānā. Ķīna tai ir nozīmīga tirdzniecības partnere, un Kazahstānas valdības ierobežotie mediji par šo jautājumu vairījās ziņot. Tomēr aktīvisti norāda, ka spiediens pamazām audzis, ārvalstu medijos parādoties pētījumiem par pāraudzināšanas nometnēm.
Kazahstānas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka Ķīna piekritusi atļaut vairāk nekā 2000 etnisko kazahu izbraukšanu no valsts. Ķīnu pametušie kazahi varēs pieteikties Kazahstānas pilsonībai vai pastāvīgā rezidenta statusam.
Ķīnas valdība Siņdzjanā sākusi plašu novērošanas un aizturēšanas kampaņu pret musulmaņu minoritātēm, kuras rezultātā simtiem tūkstoši vai, iespējams, vairāk nekā miljons cilvēku ieslodzīti pāraudzināšanas nometnēs. Bijušie ieslodzītie stāsta, ka viņiem nometnē lika atteikties no savas kultūras un reliģijas, kā arī tur notikusi politiskā indoktrinācija.
Aktīvistu organizācijas "Atajurt" vadītājs Serikžans Bilašs stāsta, ka pēdējos mēnešos esot vērojamas izmaiņas Kazahstānas valdības nostājā. Šovasar viņš no Kazahstānas valdības esot saņēmis četrus brīdinājumus, bet pēc tam tie apstājušies. Pagājušomēnes Bilašu uzaicināja uz populāru sarunu šovu, valdībai acīmredzami kļūstot atvērtākai pret Ķīnā aizturēto kazahu likteņu apspriešanu.
Aģentūra AP iepriekš ziņojusi par vēl citām musulmaņu minoritāšu kontroles metodēm Ķīnā, tai skaitā ierēdņu iesūtīšanu uiguru ģimenēs.
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)