VK par ierēdņu apzinātības treniņiem: tas ir sabiedrības interesēs (3)

Iepriekš "Latvijas Avīze" vēstīja, ka Valsts kanceleja par vairākiem tūkstošiem eiro ir organizējusi apzinātības treniņus ierēdniecības augstākā līmeņa vadītājiem, lai tie apgūtu "sevis atrašanu", "pamošanos" un "ķermeņa skenēšanas meditāciju". Apzinātības treniņi apmaksāti 20 valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem un tos snieguši apzinātības prakses pārzinātāji - teologs Juris Rubenis no "Integrālās izglītības institūta" un izziņas, atjaunotnes un kultūras centra "Miervidi" pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis, Evija Apine un Indra Majore-Dūšele.

Savukārt Citskovskis uzsvēra, ka pastāvīgs ieguldījums valsts iestādēs nodarbināto kompetenču attīstībā ir investīcija labākas valsts pārvaldes veidošanā un arī visas sabiedrības interesēs.

Viņš skaidroja, ka kopš ekonomiskās krīzes laikiem netiek veiktas mērķtiecīgas un ilgtspējīgas investīcijas valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībā. Tas ir mazinājis ne tikai valsts pārvaldes kā darba devēja pievilcību, bet arī valsts pārvaldes tēlu kopumā.

Valsts kanceleja 2015.gadā izmantoja iespēju veikt ieguldījumus valsts iestāžu vadītāju kompetenču attīstībā - pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam tika izstrādāts projekts "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma", kas darbību sāka 2016.gadā un turpināsies vēl līdz 2022.gadam, teica Citskovskis. Projekta mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas šajā pārmaiņu laikā, viņš pauda.

"Veicinot augstākā līmeņa vadītāju kā stratēģisko līderu attīstību, iespējams nodrošināt inovatīvas idejas valsts pārvaldē, kā arī vadīt pārmaiņas, tādējādi netiešā veidā pozitīvi ietekmējot arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Šī programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, tiesiskums, inovācijas, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība u.c.," atzina Valsts kancelejas vadītājs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD savā pētījumā "Pamatprasmes publiskā sektora inovācijām" norādījusi, cik svarīgi ir palielināt inovāciju līmeni valsts pārvaldē, ņemot vērā gan mainīgo vidi un nemitīgos izaicinājumus, gan arī sabiedrības gaidas, piebilda Valsts kancelejas vadītājs.

"Latvijas iedzīvotāji no valsts iestāžu darbiniekiem sagaida kvalitatīvus pakalpojumus un profesionālu darbu, kas balstīts mūsdienīgās metodēs. Lai spētu apmierināt šo pieprasījumu, valsts pārvaldei kā sociāli atbildīgam darba devējam ir jāveic investīcijas cilvēkresursu attīstībā. Ieguldījums esošajos darbiniekos ir divas līdz četras reizes finansiāli izdevīgāks nekā jauna darbinieka meklēšana un ievadīšana darbā, savukārt vadītāju amatiem šī atšķirība pārsniedz sešas reizes," atzīmēja Citskovskis.

Viņš piebilda, ka cilvēkresursu attīstības jautājums ir viens no "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" uzdevumiem, kam Valsts kanceleja arī turpmāk pievērsīs uzmanību - turpinās sekot līdzi jaunākajām tendencēm un veidot piemērotus risinājumus nākotnes kompetenču attīstībai.

2018.gadā veiktā valsts pārvaldes iestāžu darbinieku iesaistīšanās aptauja liecina, ka darbinieku motivācijas līmenis veikt darbu sabiedrības labā ir pietiekoši augsts, neskatoties uz biežajām negācijām informatīvajā telpā. 77,4% respondentu pauduši pozitīvu viedokli jautājumā par motivāciju darbam valsts pārvaldē.