Daļa "ātro kredītu" aizdevēju pārtrauks darbu; kas mainīsies pēc 1. jūlija? (27)

Likuma grozījumi paredz, ka patēriņa kredītiem noteikts kopējo izmaksu ierobežojums – 0,07% dienā jeb aptuveni 25% gadā. Izmaiņas paredz, ka kredītu devējiem turpmāk būs rūpīgi jāpēta kredītņēmēja citas saistības.

Jaunie noteikumi skars arī publisko telpu – likumā noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Aizliegums gan neattiecas uz kredītdevēja vai starpnieka telpām un to interneta mājaslapām. Izmaiņas šajā likuma punktā apgrūtinās nebanku aizdevēju iespējas informēt patērētājus par aizdevumiem un piedāvājumiem.

Kā iepriekš norādījušas arī valsts augstākās amatpersonas, izmaiņas likumā tika pieņemtas, lai aizsargātu kredītņēmējus.

Arī Finanšu nozares asociācija, kas pārstāv Latvijas lielākās bankas, norāda, ka grozījumi PTAL bija nepieciešami, lai mazinātu nesamērīga parādu sloga veidošanos, it īpaši sociāli mazaizsargātām personām.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis portālam TVNET norādīja, ka asociācija iestājas par atbildīgu kreditēšanu, kā arī neatlaidīgu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, un oktobrī pieņemtie likuma grozījumi to veicinās.

“[Likuma grozījumus] vērtējam kā ilgtermiņa attīstību un ēnu ekonomikas mazināšanos veicinošu pasākumu kopumu. (..) Procentu likmju ierobežojumi patērētāju aizsardzības nolūkos ir Saeimas lēmums, ko kredīta devēji respektē,” sacīja Brazovskis.

Ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju (LAFPA) portālam TVNET neizdevās sazināties. Taču LAFPA oficiālajā paziņojumā

izteikta prognoze, ka lielākā daļa nozares uzņēmumu 2019. gada otrā pusē izbeigs darbību Latvijā. Asociācija uzskata, ka pieņemtās izmaiņas ir antikonstitucionālas, pieņemtas priekšvēlēšanu gaisotnē, un “ātro kredītu” nozares uzņēmumi sniegs pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt pieņemto izmaiņu tiesiskumu un samērīgumu.

LAFPA uzsver, ka izmaiņas PTAL nebanku kredītiem noteiks procentu likmes ierobežojumus, kas būtiski zemākas par izmaksām, kas saistītas ar kredīta izsniegšanu – kapitāla izmaksas, klientu maksātspējas izvērtēšana, izziņu saņemšana no valsts datubāzēm. Asociācija prognozē, ka jūlijā nebanku kredītdevēji jaunus kredītus neizsniegs un vēl dažus mēnešus apkalpos tos aizdevumus, kas izsniegti pirms grozījumu stāšanās spēkā.

“Ar jaunajām izmaiņām nozares regulējumā no tirgus pilnībā tiks izslēgti mazie uzņēmumi, tādējādi vēl vairāk mazinot konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka lielākie tirgus dalībnieki, kam ir atbilstoši resursi, konkurēs ar komercbankām segmentā, kur kredītu summas ir lielākas un atmaksas termiņi garāki,” paziņojumā skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboliņš.

Tikmēr Finanšu nozares asociācija prognozē, ka PTAL grozījumi radīs nepieciešamību pilnveidot esošos produktus, kas, savukārt, veicinās jaunu, likumam atbilstošu produktu piedāvājumu klientiem.

LAFPA gan uzsver, ka turpmāk aizņēmējiem

būs jāaizņemas lielākas summas uz ilgāku laiku, jo likuma grozījumi neļauj izsniegt nelielus aizdevumus līdz 300 eiro uz īsu laiku.

Nelielajiem tirgus spēlētājiem būs jāizbeidz sava darbība, bet lielākajiem uzņēmumiem jāsašaurina sava darbība.

Savukārt uzņēmumā "4finance", kurā ietilpst tādi nebanku aizdevēji kā "SMSCredit", "Vivus.lv" un "Ondo", norāda, ka 2019. gads nebanku sektorā ieviesīs virkni fundamentālu pārmaiņu. Izmaiņas PTAL būtiski izmainīs nebanku kreditētāju skaitu Latvijā un patēriņa kreditēšanas tirgū kopumā.

"“4finance” vēlas atkārtoti norādīt, ka lielākie zaudētāji būs kredītņēmēji, kuri iepriekš ir bijuši šo nebanku uzņēmumu klienti un kuriem kādreiz ir bijusi objektīva vajadzība pēc nelieliem īstermiņa aizdevumiem," portālam TVNET sacīja uzņēmuma izpilddirektors Gvido Endlers.

Viņš saka, ka situācijā, kad bankas neizsniedz aizdevumus līdz 500 eiro un nebanku kredītdevēji vairs neizsniedz nelielus īstermiņa aizdevumus,

lielākā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju paliek bez iespējas aizņemties tādas summas, kā 50, 100 un 150 eiro, kuras līdz šim bija pieprasītākās patērētāju vidū.

Runājot par nākotni, Endlers prognozē, ka 

"biznesa saglabāšanas nolūkos tirgus dalībnieki mēģinās ieņemt citas kreditēšanas tirgus nišas un, iespējams, sāks piedāvāt līdzīgus produktus kā bankas, piemēram, kredītkartes un IBAN kontus. Tas saasinās tiešo konkurenci starp alternatīvo finanšu pakalpojumu sektoru un tradicionālajām bankām."

Tikmēr SEB bankas valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs norāda, ka ātrās kreditēšanas jomā jau sen bija nepieciešams stingrāks regulējums, kas spētu efektīvi pasargāt patērētājus – līdzīgi, kā valdības regulējošā loma izpaužas alkohola, cigarešu un azartspēļu sektorā.

"Ātrā kreditēšana pati par sevi nav vērtējama negatīvi, tomēr ir ļoti būtiski par kādu likmi aizņēmums tiek saņemts. Aizdodot par ļoti augstu likmi, pastāv augsts risks aizņēmējam nodarīts pāri, un, risinot vienu problēmu, tiek veidota vēl lielāka problēma. Pasaules prakse ir ierobežot maksimālās likmes, neatļaujot tām būt tik augstām, kā iepriekš pieredzējām Latvijā," pauž Danēvičs.

SEB bankas pārstāvis norāda, ka no sabiedrības viedokļa šīs izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi. Ilgtermiņā tas palīdzēs samazināt to cilvēku skaitu, kas nepārdomātu kredītsaistību dēļ nonāk strupceļā. Patēriņa aizdevumu pieejamība noteikti nesamazināsies tiem cilvēkiem, kuri šādas saistības var uzņemties un atmaksāt.

Likumdevēja noteiktā maksimālā gada procentu likme 25% starptautiski salīdzinot ir zema, tādējādi Latvija ir izvēlējusies ļoti striktu ceļu, lai pasargātu pārtērētājus no finanšu problēmām nākotnē. Tas, visticamāk, rezultēsies ar to, ka kredītu pieejamība samazināsies tiem cilvēkiem, kuri šādas saistības nevar uzņemties, un arī šis aspekts nav vērtējams negatīvi.

Iepriekš ziņots, ka PTAL grozījumi nosaka, ka kredīts līdz 30 dienām, ko paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt 50% no minimālās algas jeb 215 eiro. Šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm izņemot gadījumos, ja kredīta pamatsumma ir atmaksājama pa daļām.