"Bet te parādās sievietes, kuras varbūt bērnībā nav tēva mīlētas, un jauns vīrietis viņai vajadzīgs, lai justos vērtīga," turpina psihoterapeite. "Krāniņš ir vara. Redz, es esmu vērtīga, jo tagad viņš būs manā gultā!»
Vēl viena liktenīgā sieviete ir māte. «Bieži tādu vīriešu māte pati ir nelaimīga, jo arī viņas dzīvē bijuši tādi staiguļi. Ne jau velti saka, ka musturs atkārtojas.»
Tad veidojas situācijas, kad dēls izaug par infantilu, mazu puisīti – vīrieti, kurš joprojām dzīvo ļoti tuvās emocionālās attiecībās ar māti.
«Nereti viņi savai mammai ir mazie piena kunkulīši un neizjūt savu vīrieša vērtību. Bet sieviešu mainīšana rada vērtības ilūziju, jo visas mani grib, un tā ir mukšana no iekšējās nevērtības izjūtas.
Nu cik var ar to lācīti spēlēties? Tagad gribas vilcieniņu. Tad arī vilcieniņš apnīk, un gribas grābeklīti. Bet katrs kādā brīdī bijis labs – gan grābeklītis, gan vilcieniņš, gan lācītis.»
Pie vainas var būt arī citi psihoemocionāli iemesli.
Neizsāpēti un neizārstēti tā saucamie afekti, spēcīgas negatīvas emocijas: atraidījumi, ievainojumi, mīlestības trūkums, partneru maiņa...
Ja dziļumos gruzd neizdzīvotas dusmas, trauksme, bailes, sāpes, tad nākotnē tas var izlauzties un likt rīkoties neadekvāti. «Jautājums – kurā brīdī tu savas sievas vietā sāc redzēt briesmoni vai svešu cilvēku, kurā brīdī sāc baidīties no bērniem, kurus pats esi radījis? Ir taču forši visu pamest un būt atkal mazam puisītim, kurš metas pasaulē,» teic žurnālā "Ieva" Ināra Vārpa.
Vairāk par šāda tipa vīriešiem un viņu psiholoģisko spoguli pēti šīs nedēļas žurnālā "Ieva"!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2019/01/10/11705060t1h0830.jpg)