Postošas krīzes ēnā: Maduro sāk jauno termiņu Venecuēlas prezidenta amatā (2)

Tomēr tajā pašā laikā gan Venecuēlā, gan tās kaimiņvalstīs ir maz tādu, kas prognozē, ka Maduro valdīšanai šogad vai tuvākajos gados varētu pienākt gals.

Venecuēlas prezidenta amatu Maduro ieņem kopš 2013.gada.

Reitingu aģentūras “Fitch Raitings” eksperts Ričards Frensiss uzsver, ka Maduro joprojām kontrolē galvenās nozīmīgākās institūcijas valstī, tostarp armiju. Tāpēc nav sagaidāms, ka viņa pozīcijas tuvākajā nākotnē jebkas varētu reāli apdraudēt.

Sagaidāms, ka ekonomiskā krīze valstī turpinās pasliktināties. Cenas turpinās kāpt, kā rezultātā Maduro valdība būs spiesta atkal palielināt minimālo algu, kas savukārt veicinās turpmāku inflāciju.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt 10 miljonus procentu.

“Tā ir ļoti, ļoti sarežģīta situācija – Venecuēlas ekonomika kopš 2013.gada ir samazinājusies par gandrīz 50%. Tas ir lielākais kritums kopš Padomju Savienības sabrukumu, ja neskaita valstis, kurās norisinās karadarbība. Tā ir milzīga ekonomiskā krīze,” norāda Ferensiss.

Maduro, protams, visās Venecuēlas problēmās vaino dažādus ārējus spēkus, galvenokārt ASV.

Neilgi pirms jaunā prezidentūras termiņa sākuma Maduro kārtējo reizi paziņoja, ka ASV vadībā tiekot gatavots pret viņu vērsts apvērsums.

Saskaņā ar ANO datiem, Venecuēlu kopš 2014.gada ir pametuši aptuveni trīs miljoni iedzīvotāju.

12 Amerikas valstis 2017.gadā izveidoja tā dēvēto Limas grupu, kuras mērķis panākt miermīlīgu Venecuēlas krīzes atrisinājumu.

Šo valstu pārstāvji jauno Maduro prezidentūru uzskata par nelikumīgu. Limas grupas valstis aicinājušas Maduro nodot varu parlamentam un izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas.

Pagājušā gada notikušajās prezidenta vēlēšanās reģistrēta rekordzema vēlētāju aktivitāte. Savukārt opozīcija bija izsludinājusi vēlēšanu boikotu.

Maz ticams, ka Maduro varētu ieklausīties Limas grupas aicinājumos.