Dzīve bez ieročiem ir pagātnē: Eiropas iedzīvotāji apbruņojas (3)

2016. gada 1. janvāris. Visu Eiropu pāršalca ziņas, ka atsevišķās Vācijas pilsētās notikuši pret sievietēm vērsti seksuāli uzbrukumi. Tieši pēc tās dienas 26 gadus vecā studente Karolīna Matija nolēma, ka ir laiks rīkoties, lai aizstāvētu sevi. Viņa nokārtoja ieroča nēsāšanas atļauju, regulāri apmeklē šautuvi, apgūst šaušanas prasmes un uzskata, ka līdzīgi rīkojušās arī citas sievietes.

Kopumā Eiropas iedzīvotāju bruņošanos izraisījušas bailes no teroristu uzbrukumiem un vēlmi aizstāvēties. Tomēr Eiropa joprojām ir salīdzinoši mierīga, jo tā būtiski atpaliek no Latīņamerikas un ASV, kur visbiežāk notiek dažādi uzbrukumi ar daudz bojāgājušajiem.

Visā pasaulē no 2007. līdz 2017. gadam par 32% pieaudzis civiliedzīvotāju skaits, kuru īpašumā ir ierocis. Ženēvā veiktā pētījumā noskaidrots, ka kopumā privātpersonām pieder vairāk nekā 857 miljoni ieroču. Eiropas iedzīvotājiem pieder mazāk nekā desmit procenti no šo ieroču kopskaita.

Eiropas iedzīvotāju straujā apbruņošanās ir vērā ņemama, jo daudzās Eiropas valstīs ir stingri noteikumi, kas regulē ieroču glabāšanu un nēsāšanu. Ir nepieciešamas atļaujas, kā arī, piemēram, medicīniskās izziņas.

Beļģijā, Francijā un Vācijā lielākā daļa reģistrēto ieroču ir izmantojami tikai šautuvēs. Lai iegūtu atļauju, kas dod tiesības nēsāt ieroci arī ārpus šautuvēm, ir jāiziet cauri ļoti sarežģītam procesam.

Ļoti stingra kontrole pār ieročiem var izraisīt negatīvas sekas, norāda eksperti, piemēram, nelegālo ieroču izplatību visā Vecajā kontinentā.

Eiropā nereģistrēto ieroču skaits ir lielāks nekā oficiāli reģistrēto. Daudzi nelegālie ieroči nāk no kādreizējām kara zonām un valstīm, it īpaši, no bijušās Dienvidslāvijas tertorijas. Citi ieroči tiek iegādāti internetā, arī no ASV tirgotājiem.

“Rand Corp.” ziņojums liecina, ka Eiropā ir viens no lielākajiem nelegālo ieroču tirgiem pasaulē, kas tirgotājiem veido ienākumus, kas ir pat piecas reizes lielāki nekā ASV.

Jo vairāk ieroču ir iedzīvotājiem, jo lielāka iespējamība, ka pieaugs arī ar ieročiem saistītā vardarbība. Francijas, Vācijas un Beļģijas likumsargu apkopotā statistika liecina, ka kopš 2015. gada ir strauji pieauguši pārkāpumi ieroču turēšanas un izmantošanas likumos.

“Bruņotas laupīšanas un līdzīgi noziegumi vairāk ir pastrādāti ar nelegāliem ieročiem, bet ar oficiāli reģistrētajiem biežāk tiek izdarītas pašnāvības. Ir skaidri redzams, ka nelegālos ieročus pārsvarā izmanto noziedznieki,” stāsta Flāmu miera institūta pētnieks Nils Dukē.

Vācijā legāli reģistrēto ieroču skaits pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par desmito daļu, un tagad tas sasniedz vairāk nekā sešus miljonus. Atļauju skaits nēsāt ieroci ārpus šautuvēm ir trīskāršojies un pašlaik vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku drīkst nēsāt ieroci arī citās vietās.

Pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē 2015. gada novembrī un četrus mēnešus vēlāk Briseles lidostā Beļģijā ieroču nēsāšanas atļauju skaits dubultojies. “Tas ir skaidrs signāls, kādēļ cilvēki šos ieročus iegādājās,” tieca Dukē.

Kopš 2006. gada Beļģijā ir ievērojami mainīti noteikumi, kas paredz stingrāku kontroli, iegādājoties ieročus. “Līdz 2006. gadam, ieroci varēja iegādāties, vienkārši uzrādot pasi,” atminas Sebastjens de Tomā, kuram Briselē pieder divas šautuves.

Tomēr tagad, lai Beļģijā iegādātos ieroci, nepieciešams iegūt speciālu atļauju, kuras iegūšanai nepieciešams iziet šaušanas teorijas un praktisko apmācību kursus, kas ilgst gandrīz gadu. Tāpat nepieciešams veikt psiholoģiskos testus.

Legālo ieroču tirgotāji gan norāda, ka katrs terorakts ietekmē valsts politiku šajā jautājumā.

“Tiklīdz notiek kāds terorakts, noteikumi kļūst stingrāki,” saka de Tomā. “Melnajā tirgū, nekas nemainās – tur noteikumu nav, un tā tas vienmēr arī būs”.

Pētnieki uzskata, ka kopumā Eiropa joprojām ir mierīgs kontinents – salīdzinot ar ASV, kur regulāri notiek dažādas apšaudes ar upuriem, Eiropā tādi uzbrukumi ir retums. Tas skaidrojams, ka psiholoģiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem tikt pie ieročiem ir daudz sarežģītāk, nekā ASV. Taču tendences liecina - Eiropa bez ieročiem ir pagātne, jo iedzīvotāji turpina apbruņoties, un arī šis gads nebūs izņēmums.