3. Horvātija – 46,9 litri uz iedzīvotāju gadā
Jaunākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura minētajam blokam pievienojās 2013. gadā. Tā ir uzskatāma par vienu no pasaules vecākajām valstīm – vīna ražotājām. Atrodoties Rietumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas krustcelēs, horvātiem ir bijis daudz iespēju mācīties no saviem kaimiņiem. Iespējams, tādēļ valsts saražotais vīns ir tik kvalitatīvs un ir kļuvis par neatņemamu horvātu nācijas daļu. Zīmīgi, ka valstī atrodas aptuveni 300 vīna reģionu, kuros pārsvarā ražo tieši baltvīnu.
2. Vatikāns – 56,2 litri uz iedzīvotāju gadā
Katoļu baznīcas pāvesta sēdeklis. Lai gan nenoliedzami daļa no valstī patērētā vīna tiek izmantota reliģiskās ceremonijās, tomēr Vatikāna iedzīvotājiem patīk šo dzērienu baudīt arī nereliģiskos nolūkos. Lielo patērējamā vīna daudzumu uz vienu iedzīvotāju varētu izskaidrot arī ar mazo valstī esošo iedzīvotāju skaitu. Jāņem vērā, ka Vatikānā tie ir tikai aptuveni 800, no kuriem praktiski neviens nav bērns. Tāpat vīna patērēšanu varētu veicināt arī fakts, ka šajā valstī tas netiek aplikts ar nodokļiem.
1. Andora – 56,9 litri uz iedzīvotāju gadā
Viena no Eiropas mikrovalstīm, kura atrodas tieši uz Francijas un Spānijas robežas. Valsts aktīvi ražo Pinot Noir šķirni, kuras ražošanas tradīcijas nenoliedzami ir ietekmējuši abi tās lielie kaimiņi. Tāpat nenoliedzami, ka šajā valstī ir plaši pieejami arī citi labākie franču un spāņu ražojumi. Iespējams, ka daļēji iemesls, kāpēc Andora atrodas topa augšgalā, ir tās mazais iedzīvotāju skaits – tikai aptuveni 78 000 cilvēku.