Lai uzlabotu dzīves apstākļus saviem pilsoņiem, atsevišķas valdības ir palielinājušas sociālos budžetus. Ja tas netiktu darīts, pie varas esošajiem politiķiem būtu (un ir) jāsaskaras ar izaicinājumiem, ko jau maijā gaidāmajās Eiropas parlamenta vēlēšanās sagādās populistiskie spēki.
Tomēr, ja kāda no valdībām lems par labu sociālo budžetu palielināšanai, skarot obligāciju tirgus, tas var radīt bažas par dalībvalstu ilgtermiņa izaugsmi un spēju atmaksāt parādus. Pieaugot bažām, Eiropas Centrālā banka varētu celt pamata procentu likmes.
Šīs situācijas sakne meklējama Francijā, kur cilvēki jau vairākus mēnešus, tērpušies koši dzeltenās vestēs protestē pret prezidenta Emanuela Makrona ekonomikas politiku. Atbildot uz protestiem, Makrons solīja palielināt minimālo algu, kā arī samazināt nodokļus. Šādi solījumi Francijai izmaksās papildus 8-10 miljardus eiro.
Spānija un Itālija pagaidām vēl koriģē savus izdevumu plānus šim gadam, un arī Vācija pārskata savu konservatīvo fiskālo politiku. Ieguldot vairāk naudas sociālajos budžetos, daudzām dalībvalstīm varētu veidoties jauni ārējie parādi.
Piemēram, negaidītie tēriņi Francijā veidos budžeta deficītu, kas lielāks par Eiropas Savienības noteiktajiem trīs procentiem. Tikmēr Itālijas budžeta deficīts būs mērāms 2,04% procentos, kas ir ievērojami augstāks nekā citus gadus.