Topošā valdība iecerējusi ķerties klāt vairākiem sasāpējušiem jautājumiem (5)

Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Finanšu jomā jaunā valdība plāno īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas, kā eirozonas dalībvalsts uzņemtās saistības. Tāpat jaunā valdība plāno veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām.

Nodokļu politikas jomā iecerēts nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, nākamais Ministru kabinets savlaicīgi izstrādās un apstiprinās nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.

Stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, plānots mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, t.sk. turpinot palielināt pensionāra neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tāpat plānots izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvās fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildus stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Jaunā valdība plāno veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā arī mazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Tāpat plānots pilnveidot azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību un azartspēļu pieejamības ierobežojumus.

Finanšu tirgus politikas jomā iecerēts veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu "Moneyval" ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Plānots arī īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Paredzēts arī pilnveidot kredītiestāžu likvidācijas regulējumu.

Demogrāfijas joma

Tāpat politiķi apsver ieceri pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no bērna kārtas skaitļa, bet no aprūpējamo bērnu skaita, turklāt būtiski tiktu paaugstināta atbalsta intensitāte, jau sākot ar diviem bērniem ģimenē.

Partiju iesniegtās idejas vēl tiek vērtētas un deklarācijas projekta teksts uzlabots un precizēts, tāpēc tajā iespējamas būtiskas izmaiņas. Valdību veidojošās "Jaunās vienotības" politiķi jau ir uzsvēruši, ka starp iecerēm ir arī tādas, kas varētu prasīt pārāk lielu finansējumu, kura budžetā nav, tāpēc daļa plānu varētu tikt vismaz atlikti.

Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, topošās valdības politiķi vēlētos noteikt, ka apmaksātā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot.

Ar atbilstošu atbalsta politiku tiek solīts nodrošināt pienācīgu dzīves kvalitātes līmeni mazāk aizsargātām grupām - kuplām ģimenēm un viena vecāka ģimenēm, savukārt, lai sekmētu kuplu ģimeņu veidošanos, topošās valdības politiķi sola tām noteikt nodokļu atlaides, studiju kredītu dzēšanu, bērniem augstākās izglītības ieguves iespējas un citu atbalstu.

Topošā valdība vēlētos turpināt arī remigrācijas programmu, "www.paps.lv" ieviešot kā pastāvīgu programmu.

Iecerēts nodrošināt īpašu atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem, kā arī valdība gatavojas turpināt trešā bērna politiku, paplašinot Latvijas Goda ģimenes programmu un kuplu ģimeņu tradīciju popularizēšanu.

Lai arī demogrāfijas jautājumiem veltīta atsevišķa sadaļa deklarācijā, arī Labklājības nozares sadaļa sākas ar solījumu uzlabot demogrāfisko situāciju, "risinot sabiedrības novecošanās, migrācijas un ģimenes politikas, t.sk. bērnu dzimstības jautājumus, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus, kas mazina iespēju un ienākumu nevienlīdzību". Kā teikts deklarācijas uzmetuma Labklājības nozares sadaļā, iecerēts sekmēt tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi.

Īres dzīvokļu būvniecība

Topošā valdība mēģinās panākt arī 1000 jaunu īres dzīvokļu būvniecību ik gadu.

Šīs idejas vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs tikai nākamnedēļ.

Idejās valdības deklarācijai norādīts, ka plānots ieviest jaunu īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus attīstību, kā arī pilnveidot un attīstīt mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa iegādei dažādām iedzīvotāju grupām.

Tāpat topošās valdības deklarācijas uzmetumā norādīts, ka jāizveido valsts atbalsta instrumenti īres dzīvojamā fonda attīstībai un jāpanāk 1000 īres dzīvokļu būvniecība ik gadu.

Pausta arī apņemšanās nodrošināt mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību.

Tāpat topošā valdība vēlas veicināt efektīvus būvniecības procesus, kā arī digitalizēt būvniecības procesus, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu un radīt normatīvo ietvaru BIM (Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, lai mazinātu termiņus būvniecības ieceru saskaņošanai, celtu būvprojektu precizitāti un izmaksu noteiktību, kā arī optimizētu būvju dzīves cikla izmaksas.

Satiksme un transports

Kā viena no topošās Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm satiksmes un transporta jomā minēta lielo ostu pārņemšana pilnā valsts kontrolē, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām.

Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Lielās ostas pārņemot pilnā valsts kontrolē, to pārvaldē plānots piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Satiksmes un transporta nozarē starp prioritātēm iekļauts plāns izvērtēt AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) biznesa modeli un investīciju programmu, nepieciešamības gadījumā veicot tās restrukturizāciju, izmaksu samazināšanu un izstrādājot ilgtermiņa darbības plānu un veicinot dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju. Tāpat topošā valdība iecerējusi izvērtēt dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to īstenot ierobežotā apjomā - Rīgas-Daugavpils virzienā. Paredzēts veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iespējām ietaupītos līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un mobilitātes veicināšanas programmām.

Nākamā valdība plāno rūpīgi sekot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, nodrošinot savlaicīgu un profesionālu ar projekta virzību saistīto stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Iecerēts piesaistīt projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Tiks atbalstīta Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" darbība Rīgā, lai lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Turklāt projekta publiskās infrastruktūras objektu plānošanā tiks iesaistītas visas ieinteresētās puses, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu. Tiek plānots nodrošināt "Rail Baltica" projektam visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti.

Tāpat iecerēts veikt sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu transporta sistēmu ar prioritāti dzelzceļam un savienotajiem reisiem. Paredzēts atbalstīt ekspresvilcienu izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. Šogad iecerēts izsludināt konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu ar mērķi samazināt dotāciju kopapjomu un iegūt ar kaimiņvalstīm samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri.

Turklāt plānots turpināt mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem. Pilnveidojot autoceļu finansēšanas modeli, paredzēts mazāk izmantotos vietējos ceļus nodot pašvaldībām.

Iecerēts izvērtē AS "Latvijas autoceļu uzturētāja" darba kvalitāti un iespēju no 2021.gada atvērt tirgu citiem pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas standartu vasaras un ziemas sezonai.

Ekonomika

Valdības prioritātes ekonomikas jomā būs eksporta veicināšana, produktivitātes celšana un darbaspēka pieejamība.

Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Topošās valdības stratēģiskais mērķis ir panākt vēl 5000 eksportējošu uzņēmumu izveidi, savukārt apakšmērķi ir pozitīva migrācijas bilance un pozitīva eksporta/importa bilance.

Galvenie darba virzieni stratēģijas īstenošanai ir panākt, lai Latvijā ir labākā biznesa vide Baltijā. Topošā valdība vēlas panākt, ka energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir konkurētspējīgas Baltijā un enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas Savienības (ES) energosistēmā, mazinot atkarību no Krievijas. Tiek solīts sekmēt elektroenerģijas tīklu sinhronizāciju ar ES dalībvalstīm.

Tāpat tiek plānots likvidēt obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā.

Valdību veidojošās partijas arī vēlas panākt, ka darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darba spēka izmaksas (darba nespējas lapas, virsstundu laiks) ir konkurētspējīgākās Baltijā.

Tāpat iecerēts, ka birokrātija un publiskās pārvaldes aparāts ir mazākais Baltijā un stiprināt "Konsultē vispirms" principa ievērošanu. Savukārt pašvaldībām jābūt motivētām savai teritorijai piesaistīt un noturēt privāto biznesu un pašvaldībām jābūt pietiekamai rīcības brīvībai to darīt.

Valsts iekšējā tirgū topošā valdība vēlas panākt godīgu konkurenci, neatkarīgi no kapitāla izcelsmes, ko uzrauga stipra, neatkarīga un kompetenta Konkurences padome, Baltijā zemāko korupcijas līmeni un apmierinātu patērētāju.

Tāpat valdība cer nodrošināt, ka strādāt ir motivēti visi kuri var un atrodas Latvijā, kā arī izvērtēt imigrācijas politiku darbaspēka problēmu risināšanai.

Produktivitātes kāpināšanai topošā valdība vēlas panākt, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma; nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās vērtības produktiem; reģionālā specializācija ir cieši saistīta ar administratīvi-teritoriālo reformu; ir ciešāka tautsaimniecības integrācija ar izglītības institūcijām; publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju, pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu optimizāciju, energoefektivitāte un eksportu; Latvijā ir pieaugošs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju studentu skaits.

Eksporta atbalstam valdība plāno panākt, ka ir vienots un pozitīvs Latvijas tēls un Latvijas produkti ir paaugstinātas kvalitātes. Tāpat tiek solīts konsekventi mazināt administratīvos šķēršļus eksportam, kā arī ierēdniecības maksimāli atbalstu eksportam, tai skaitā šķēršļu mazināšanu ES tirgū.

Tāpat tiek plānots aktīvi iestāties par ES kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses, topošā valdība vēlas atbalstīt ES politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, tajā skaitā, stiprinot ES vienotā tirgus (arī digitālā) turpmāku pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un pakalpojumu eksportu. 

Aizsardzība

Latvija nodrošinās aizsardzības budžetu vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un noteiks katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā.

Partiju iesniegtās idejas vēl tiek vērtētas un deklarācijas projekta teksts uzlabots un precizēts, tāpēc tajā iespējamas būtiskas izmaiņas. Valdību veidojošās "Jaunās vienotības" politiķi jau ir uzsvēruši, ka starp iecerēm ir arī tādas, kas varētu prasīt pārāk lielu finansējumu, kura budžetā nav, tāpēc daļa plānu varētu tikt vismaz atlikti.

Valdības veidotāji ir apņēmušies veidot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu un līdz 2022.gadam noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu NBS valsts militārās aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. Tāpat tikšot stiprināta sabiedrības psiholoģiskā noturība.

Ideju apkopojumā norādīts, ka valdība turpināšot līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās, tādejādi nodrošinot adekvātu ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Tiek plānots turpināt stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta ilgtermiņa klātbūtni Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi Latvijā.

Valsts pašaizsardzības spēju nostiprināšanai plānots veikt ilgtermiņa ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā, kā arī nodrošināt materiāltehniskās iegādes funkciju civilo un militāro nodalījumu miera laikā.

Ideju apkopojumā minēts, ka plānots veikt investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā, ieguldīt resursus jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan Jaunsardzē, gan pakāpeniski paplašinot Valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniegšanu skolās.

Tāpat iecerēts sekmēt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās iecerēts nodrošināt piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīt nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalību.

Minētajā apkopojumā arī teikts, ka valdība stiprināšot nacionālās kiberaizsardzības spējas, bet, lai apturētu ekspertu aizplūšanu, tikšot veicināta atalgojuma celšana.

Lauksaimniecība

Kā viena no topošās Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana.

Ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.

Tāpat kā būtisks lauksaimniecībā minēts izstrādāt jaunu un pilnveidot esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem.

Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām iecerēts izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, nodrošinot, ka finansējums lauksaimniecībai ES nākamajā daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Starp topošās valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto ES un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Vienlaikus iecerēts izstrādāt priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenot izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmatojamu zemju apjoma samazināšanu. Iecerēts arī sekmēt Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, ierobežojot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem, kā arī valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Sadarbībā ar meža nozares organizācijām apsvērta iespēja izstrādāt arī meža normatīvo aktu grozījumus, kas nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļaujot saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos. Balstoties uz mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, plānots nepieļaut saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.

Tāpat plānots veicināt vietējā resursa - kūdras - ieguvi un pārstrādi, kas sekmēs attīstību reģionos un piesaistīs cilvēkus lauku apvidiem, kā arī atbalstīt vietējo energoresursu, izmantošanu enerģētiskās neatkarības un drošības nodrošināšanai, radot papildu darbavietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.

Tajā pašā laikā ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotajās idejās valdības deklarācijai pausts - lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, iecerēts sekmēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas apmēru samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā.

Iecerēts arī pilnveidot normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināt kooperatīvo sabiedrību otrā līmeņa apvienošanos.

Tāpat plānots atbalstīsim līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi tautsaimniecībā visas valsts mērogā, kā arī atbalstīt ES, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai.

Kā viena no topošās valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī pilnveidot normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot atbalsta pasākumus, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu daudzveidību.

Veselība

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

"Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas," paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Idejās valdības deklarācijai pausts, ka veselības aprūpes sistēmas centrā ir pacients. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, politiķi varētu deklarācijā iekļaut solījumu noteikt pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēt saprātīgu maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski atsakoties no kvotām.

Tāpat iekļaušanai deklarācija tiek apsvērts solījums ieviest personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un ārstniecību ikvienam.

Deklarācijā varētu iekļaut vairākus solījumus, lai uzlabotu medikamentu pieejamību. Viens no tiem paredz efektīvi uzlabot zāļu finansiālo pieejamību pacientiem, samazinot recepšu medikamentu cenas, kā arī nodrošinot brīvāku konkurenci medikamentu tirgū un palielinot kompensējamo medikamentu klāstu un apjomu. Topošā valdība varētu arī pakāpeniski palielināt zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Tāpat topošā valdība varētu pievērsties valsts un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldības un pārraudzības pilnveidošanai, kā arī turpināt slimnīcu tīkla optimizāciju. Vēl valdības apņemšanās varētu būt ģimenes ārstu komandas darba stiprināšana, paplašinot primārās veselības aprūpes lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un profilakses pasākumu īstenošanā.

Deklarācijas ideju apkopojumā diezgan daudz uzmanības pievērts veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Topošā valdība varētu solīt ieviest efektīvu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu reālajām izmaksām, uz ko ilgstoši aicinājuši veselības aprūpē strādājošie profesionāļi. Tāpat topošā valdība varētu turpināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās.

Ideju sarakstā vērojamas arī pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizētas problēmu jomas - garīgā veselība un rehabilitācija. Topošā valdība varētu deklarācijā iekļaut solījumu sākt aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības jomā, kā arī sekmēt rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, mazinot priekšlaicīgas darba nespējas un invaliditātes riskus.

Valdības deklarācijas ideju sarakstā parādās arī darbs pie e-veselības sistēmas uzlabošanas, proti, topošā valdība varētu solīt e-veselības attīstības un lietojamības nodrošināšanu, kā arī piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāsta palielināšanu.

Sarakstā iekļautas arī vairākas idejas sabiedrības veselības veicināšanai. Topošā valdība varētu solīt palielināt sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas un profilakses programmām, kā arī īstenot atkarību kaitējuma mazināšanas programmu.

Vairāku ieceru īstenošanu sākusi aizejošā valdība, un topošā valdība varētu turpināt arī Māra Kučinska (ZZS) valdības un 12.Saeimas solījumu - nodrošināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi, palielinot veselības aprūpes finansējumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta un paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu.

Tieslietas

Topošās valdības politiķi apņēmušies pilnveidot izmeklētāju un operatīvo darbinieku izglītības līmeni, kā arī palielināt uzraugošo prokuroru lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā.

Partiju iesniegtās idejas vēl tiek vērtētas un deklarācijas projekta teksts uzlabots un precizēts, tāpēc tajā iespējamas būtiskas izmaiņas. Valdību veidojošās "Jaunās vienotības" politiķi jau ir uzsvēruši, ka starp iecerēm ir arī tādas, kas varētu prasīt pārāk lielu finansējumu, kura budžetā nav, tāpēc daļa plānu varētu tikt vismaz atlikti.

Ideju apkopojumā minēts, ka plānots attīstīt un stiprināt Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu resursus cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem noziegumiem. Tāpat iecerēts izvērtēt iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot tehnoloģiju inovācijām.

Politiķi solās uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un palielināt uzraugošā prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā.

Lai efektīvāk atklātu un novērstu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonu izdarītos noziedzīgos nodarījumus, iecerēts stiprināt Iekšējās drošības biroju. Politiķi arī plāno uzlabot valsts tiesu ekspertu darbības efektivitāti, civilās aizsardzības sistēmas darbību, kā arī meklēt finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam.

Darbu ieceru apkopojumā teikts, ka plānots turpināt Austrumu robežjoslas izbūvi, kā arī izveidot Latvijas interesēm atbilstošu un kontrolējamu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi.

Minētās ieceres lielā mērā pārklājas ar darbu plāniem, kas iekļauti tieslietu nozarē. Arī šajā jomā izteikta apņemšanās tiesībsargājošās institūcijās strādājošajiem ieviest vienotu augstākās izglītības modeli, papildus pilnveidojot vienotu apmācības sistēmu jau strādājošajiem izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Ideju apkopojumā norādīts, ka tiek apsvērta stingrāku tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālo uzlabojumu ieviešana, lai iznīdētu iespēju novilcināt tiesas procesus. Tāpat plānots stiprināt advokatūras atbildību un ētiku, kā arī maksātnespējas uzraudzības sistēmu.

Tieslietu jomā arī paredzēts izvērtēt iespēju izveidot specializētas tiesas komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. Tāpat iecerēts turpināt vairākus jau iesāktus virzienus, tostarp moderno tehnoloģiju ieviešanu tiesās, kā arī ieslodzījumu vietu infrastruktūras attīstīšanu.

Šīs idejas vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs tikai nākamnedēļ.

Izglītība

Topošais Ministru kabinets apsver iespēju savā deklarācijā ierakstīt virkni pasākumu izglītības jomā, kuru īstenošana sākta jau aizejošās valdības laikā.

Pašlaik topošā valdība neizskata iespēju atteikties no iepriekš iesāktās izglītības satura reformas un plāno turpināt ieviest kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030). Vienlaikus paredzēts turpināt stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi.

Sadarbībā ar pašvaldībām un, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, topošā valdība izskata iespēju veidot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, turpinot ievērot principu, ka sākumskola ir maksimāli tuvu izglītojamo dzīves vietai.

Sarunu partneri deklarācijā tāpat vērtē iespēju ierakstīt apņemšanos "konsekventi gatavoties kvalitātes kritēriju izpildei vidusskolā". Starp izskatāmajiem uzdevumiem ir arī kvalitātes kritēriju noteikšana pamatskolā, kā arī uzņemšanas kritēriji vidusskolās.

Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, topošā valdība izskata iespēju īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai.

Vienlaikus izteikta vēlme nodrošināt iekļaujošo izglītību un atbalstīt kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Topošā valdība tāpat vērtē iespēju sev par uzdevumu noteikt konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstību, veidojot efektīvu pārvaldības modeli, profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšana, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanu.

Tiek domāts arī par profesionālās izglītības satura reformas turpināšanu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā, kas jau ieviestas.

Pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā, topošās valdības partneri izskata iespēju apņemties izveidot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmēt internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.

Lai celtu pedagoga profesijas prestižu, tiek vērtēta iespēja ieviest skolotāju-mentoru institūciju, pedagogu un profesionālās attīstības stratēģiju, vienlaikus turpinot atbalstu sākotnējās pedagogu izglītības attīstīšanai.

Tiek apsvērta iespēja apņemties turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem, kā arī turpināt pakāpenisku studiju vietas bāzes finansējuma palielinājumu valsts augstskolās.

Tiek izskatīts priekšlikums arī nodrošināt atbalstu studējošajiem, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā.

Vērtēta arī iespēja apņemties kāpināt valsts budžeta finansējumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai starptautiski konkurētspējīgai uz izcilību vērstai augstākai izglītībai nodrošināšanai, tostarp veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā.

Topošā valdība tāpat izskata iespēju turpināt studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināt augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Vienlaikus tiek vērtēts uzdevums panākt lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolas, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos.

Vērtējamo topošās valdības mērķu vidū ir arī spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, lai sekmētu labākā akadēmiskā, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti, akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.

Deklarācijā varētu tikt iekļauts arī mērķis sekmēt stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, kā arī sadarbībā ar Ekonomikas un Labklājības ministriju turpināt pieaugušo izglītības pārvaldības plāna īstenošanu, sekmējot kvalitatīva un resursu efektīva mācību piedāvājuma izveidi.

ES fondi

Topošajā valdības deklarācijā varētu tikt iekļauts punkts par apņemšanos nepieļaut kohēzijas "aploksnes" samazinājumu Latvijai un nodrošināt finansējuma saglabāšanu lauku attīstībai esošajā līmenī.

Priekšlikumus valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tiem ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Valdības deklarācijā tiek piedāvāts ierakstīt, ka Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums ir nodrošināt Satversmē noteikto principu iedzīvināšanu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību.

Minēts, ka to vislabāk varētu paveikt, iestājoties par pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināt Latvijas aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši Eiropas Savienībā (ES), NATO un OECD, un saglabāt stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko orientāciju.

Sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam to var panākt, atbalstot finansējuma piešķiršanu jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas galvenās intereses daudzgadu budžetā, tajā skaitā taisnīgu tiešmaksājumu politiku un finansējumu "Rail Baltica", "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Vienlaikus starp idejām minēts, ka būtu jāuztur sankciju politiku pret Krieviju tik ilgi, līdz tā ievēro starptautisko tiesību principus.

Savukārt, aizstāvot Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības "Brexit" kontekstā, Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES abu pušu attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās.

Topošās valdības deklarācijai sagatavoto ideju apkopojumā norādīts, ka būtu jāveido ES kā spēcīgu nacionālu valstu savienību un jāveicina ciešāka sadarbība atbilstoši Latvijas un ES interesēm, jāveicina vienota ES ārējā un drošības politika, kas balstīta ES līgumos un stiprina ES kopumā. Vienlaikus norādīts, ka būtu jāstiprina transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā.

Ārlietu ministra amata kandidāta vadītā darba grupa norādījusi, ka valdības deklarācijā būtu jāieraksta nepieciešamība stiprināt NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicināt un atbalstīt tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādejādi nostiprinot alianses lomu Eiropā. Aktīvi arī būtu jāatbalsta Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un investīciju piesaistīšanā un atbalstot ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

Tāpat būtu jāstiprina Latvijas piederība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam, uzskata darba grupa. Plānots, ka valdības deklarācijā varētu ierakstīt nepieciešamību veicināt aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa, Višegradas valstīm un Īriju, kā arī padziļinātu Baltijas valstu sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tajā skaitā, lai attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu jomā.

Ministru amata kandidātu vadīto darba grupu ideju valdības deklarācijai saraksta Ārlietu sadaļai pievienota arī diasporas politika, jo tās iekļaušana iekšlietu sadaļā nav guvusi atbalstu. Tomēr šīs tēmas atrašanās vieta deklarācijā vēl varētu mainīties.

Diasporas jomā norādīts, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta, lai daudzie tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo pilsoņi stiprinātu saikni ar Latviju un saglabātu mūsu dzimto valodu nākamajai paaudzei. Mobilitātes laikmetā ir jāspēj nodrošināt Latvijas valsts un diasporas attiecību ilgtspēju, attīstīt saikni ar diasporu un cieši sadarboties ar diasporas organizācijām. "To vislabāk varam paveikt, pilnībā īstenojot Diasporas likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus diasporas politikas īstenošanai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa finansējumu," pausts vienā no idejām.

Tāpat arī minēts, ka Ārlietu darba grupa ieteikusi, lai valdības rīcība plānā tiktu iekļauts punkts, kas paredz iestāties par ANO Drošības padomes reformēšanu, lai novērstu iespējas manipulēt ar starptautisko tiesiskumu. Punkts arī paredzētu, ka nepieciešams pārskatīt ANO Drošības padomes darba metodes un principus, pievēršot uzmanību šo procesu atklātumam, atbildīgumam un caurskatāmībai.

Valdības darbu plānā saistībā ar diasporu prasīts iekļaut vēl vairākus punktus, tajā skaitā punktu, kas paredzētu stiprināt Latvisko identitāti un piederību Latvijai, saglabājot latviešu valodu, veicot kultūras izpēti un saglabāšanu. Valsts atbalsts diasporas izglītībai būtu jāpalielina turpmāko gadu budžetos, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jauniešu latviskās izglītības un kultūras pasākumiem.

Vienlaikus tiek norādīts, ka valsts budžeta bāzes finansējumā būtu jāiekļauj vienotas diasporas politikas īstenošanai nepieciešamais visu iesaistīto institūciju diasporas atbalsta finansējums.

Labklājība

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Valdības deklarācijā tiek piedāvāts ierakstīt apņemšanos turpināt ģimeniskā vidē balstītas ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstību, sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību, invaliditātes noteikšanas sistēmas un paredzēto atbalsta pasākumu personām ar invaliditāti pārskatīšanu un pilnveidošanu, kā arī minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidi. Tāpat varētu tikt turpināts atbalsts lielākajām nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm ar vairākiem bērniem, un ģimenēm, kurās ir persona ar invaliditāti.

Topošās valdības solījumi labklājības nozarē pamatā varētu būt jau esošo politiku turpināšana un esošu pabalstu palielināšana, piedāvā labklājības ministra amata kandidātes vadītā darba grupa.

Viens no solījumiem varētu būt pakāpeniska minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākuma līmeni un garantēto minimālā ienākumu līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.

Sadarbībā ar pašvaldībām topošā valdība varētu pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū. "Mēs izvērtēsim iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimumu lielākam sociālajam nodrošinājumam gan vecumdienās, gan iestājoties īstermiņa apdrošināšanas gadījumam," pausts ideju apkopojumā.

Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai varētu risināt jautājumus par medikamentu cenu samazināšanu, pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu, saprātīgu nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam pensionāra īpašumam, neatliekamo minimumu palielināšanu pensijām.

Tāpat topošā valdība varētu solīt kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību un pārskatīt piemaksas par darba stāžu.

Vēl topošā valdība varētu izstrādāt priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem.

Liela uzmanība topošās valdības idejās par deklarācijā iekļaujamajiem solījumiem ir saistīta ar cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ilgstošām un hroniskām saslimšanām. Kariņa valdība varētu solīt turpināt atbalstīt personas ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, pārskatīt un uzlabot esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, tostarp invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti atbalstam darba tirgū un materiālā atbalsta sistēmu.

Darba grupa deklarācijā grib iekļaut arī solījumu izvērtēt personām ar invaliditāti nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesamību . Sadarbībā ar pašvaldībām varētu uzlabot sociālos pakalpojumus, tostarp pilnveidojot asistenta pakalpojumu, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Tāpat topošā valdība varētu sniegt mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagu invaliditāti aprūpi mājās.

Topošā valdība varētu solīt budžeta procesā vērtēt iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem.

Deklarācijai piedāvāto ideju sarakstā labklājības nozares sadaļā uzmanība veltīta arī darba tirgus jautājumiem. Deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu pārskatīt minimālās darba algas apmēru, pilnveidot bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū, kā arī virzīties uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu.