:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2018/07/12/8839960t1he17e.jpg)
Vācijas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) biedri piektdien pulcējas uz kongresu, kurā lems, vai kampaņā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iestāsies par Vācijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES).
Labējie populisti AfD kongresā apspriedīs ierosinājumu Vācijai izstāties no ES (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kongresā, kas ilgs četras dienas, tiks apspriesta priekšvēlēšanu kampaņas stratēģija, kas izklāstīta 58 lappušu garā dokumentā. Tajā teikts, ka ES "attīstās par nedemokrātisku struktūru".
Ja nākamo piecu gadu laikā netiks veiktas reformas, lai atrisinātu šo problēmu, "būs nepieciešama Vācijas izstāšanās vai organizēta Eiropas Savienības likvidēšana un jaunas Eiropas ekonomiskās kopienas izveidošana," norādīts dokumentā.
Viena no reformām, ko vēlas AfD, ir EP deputātu skaita samazināšana no pašreizējiem vairāk nekā 700 uz maksimums 100.
Taču šiem ierosinājumiem ir pretestība, tostarp pašas AfD vidū.
"Ja esam pragmatiski, mums vajadzētu pieņemt, ka nespēsim īstenot visas savas Eiropas politikas prasības piecu gadu laikā," laikrakstam "Die Welt" atzinis AfD galvenais kandidāts ES vēlēšanās Jergs Meitens.
Viņš piebildis, ka ideju par Vācijas izstāšanos no ES uzskata par nepareizu un ka arī vēlētājus būtu grūti par to pārliecināt.
Vēsturnieks un politologs Klauss Pēters Ziks pieļauj, ka AfD ar šīm diskusijā cenšas noskaidrot, kāda ir tās nostāja un kāda ir vēlētāju nostāja, jo EP vēlēšanas partijai nav tik svarīgas, cik reģionālās un federālās vēlēšanas.
AfD kļuva par lielāko opozīcijas partiju pēc 13% balsu iegūšanas Bundestāga vēlēšanās 2017.gadā. Savā priekšvēlēšanu kampaņā AfD izmantoja sev par labu vēlētāju neapmierinātību ar kancleres Angeles Merkeles lēmumu 2016.gadā atvērt valsts robežas nekontrolētai nelegālajai imigrācijai.
Sasparojoties eiroskeptiķiem Itālijā un Polijā, EP vēlēšanās maijā nacionālisti un galēji labējo partijas var izjaukt līdzsvaru, ko pašreiz notur centriski labējie.
Taču Vācijas sabiedrība joprojām ir lielā mērā proeiropeiski noskaņota, un novembrī veiktā aptauja liecina, ka 67% vāciešu ir optimistiski noskaņoti par ES nākotni. Turklāt Merkeles lēmums aiziet no kancleres amata 2021.gadā, atņēmis AfD tās "bubuli", un eiroskeptiķu popularitātes reitingi apstājušies pie 15%.
Pati AfD ir dziļi sašķelta starp tās labējo un mēreno spārnu.
Viens no AfD labējā spārna pārstāvjiem Andrē Pogenburgs piektdien apstiprināja savu izstāšanos no partijas, paziņojot, ka veidos jaunu patriotiskāku alternatīvu.
Politiķis uzskata, ka AfD nav turējusi savus priekšvēlēšanu solījumus un to paralizējušas bailes, tikt pakļautai valdības uzraudzībai.