Desmit iespējamie satricinājumi, kas šogad varētu ietekmēt pasauli (2)

1. Ietekmīgo politiķu komunikācijas kļūdas

Globālo norišu veidotāji ir pārņemti ar cilvēku uzrunāšanu vai precīzāk – ar uzrunāšanas neizdošanos. Ik dienas nelielas krīzes rodas vietās, kur nav izteikta līdera. Tomēr arī nelielas krīzes ar laiku kļūst arvien nopietnākas, kas var atstāt nozīmīgas sekas nākotnē. Runājot par globālām organizācijām, kas atbilst iepriekš aprakstītajam, “Eurasia Group” atzīmē Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tāpat par komunikācijas kļūdām jārunā ASV-Ķīnas, kā arī Krievijas un kaimiņvalstu attiecībās.

2. ASV-Ķīnas attiecības

Jau ilgāku laiku pētot Vašingtonas un Pekinas nostājas, kļuva skaidrs, ka labākais veids, kā abām valstīm tikt galā ar sāncensību, ir uzturēt tās maksimāli draudzīgas. Un pēc iespējas ilgāk. Tomēr tas mainījās, kad pie varas nāca prezidents Donalds Tramps, kurš atbalsta atklātu konfrontāciju. Tas arī izraisījis mēnešiem ilgu ekonomisko saspīlējumu starp pasaules lielākajām ekonomikām. Sagaidāms, ka abu valstu attiecības arī šogad noteiks domstarpības tehnoloģiju, ekonomikas un drošības jomā.

3. Cīņa par ietekmi kibertelpā

Šis gads, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu kibertelpā, kur pirmo reizi ASV nopietni mēģinās panākt reālas atturēšanas politiku, radot kiberspēka projektus dažādu mērķu sasniegšanai, piemēram, citu valstu hakeru ierobežošanai. Šā spēka izrādīšana citām valstīm var radīt ne tikai efektīvu globālās atturēšanas sistēmu, bet tā arī varētu negatīvi iespaidot kiberdrošību.

4. Eiropas populisms

Maijā gaidāmas Eiropas parlamenta vēlēšanas, kurās eiroskeptiķi no abām nometnēm – gan kreisie, gan labējie iegūs vairāk vietu nekā jebkad agrāk. Pagātnē šie spēki ieguva atbalstu, vainojot Briseli pie pašmāju problēmām. Tagad tie iegūst atbalstu, solot ignorēt Eiropas Savienības noteikumus. Populistu bezprecedenta ietekme var likt apšaubīt Eiropas Savienības spēju normāli funkcionēt.

5. ASV iekšpolitika

Līdzīgi kā Eiropas Savienība saskaras ar savām problēmām, arī ASV iekšpolitikā ir samilzušas visai nopietnas problēmas. Kamēr iespēja, ka notiks prezidenta Trampa impīčments, ir visai zema, politiskā ievainojamība saglabājas ļoti augsta. Un to pierāda arī gada sākums, kad Trampa spītīgās vēlmes dēļ – iegūt finansējumu mūra celtniecībai uz robežas ar Meksiku - uz nenoteiktu laiku ir apturēts ASV valdības darbs.

6. Atslābums inovāciju jomā

“Eurasia” paredz, ka mazināsies finanšu un cilvēkresursi, lai turpinātu stabilu tehnoloģisko attīstību. Tam iemesls ir trīs faktori: bažas par drošību, kādēļ valstis arvien mazāk dalās ar informāciju par inovācijām. Otrais – privātuma bažas, kad valdības arvien ciešāk regulē, cik daudz personu dati var tikt izmantoti publiski, un pēdējais – ekonomiskie iemesli, kad valstis nosaka barjeras, lai aizsargātu vietējos ražotājus.

7. Nevēlēšanās koalīcija

Trampa ievēlēšana 2016. gadā pārtrauca gadu desmitiem ilgušo Vašingtonas apņemšanos aizsargāt pasaules kārtību. Tramps savas prezidentūras laikā ir pulcējis savdabīgu koalīciju – ar līderiem, kuri nevēlas sekot agrākajai pasaules kārtībai. Un šiem līderiem, piemēram, Vladimiram Putinam, būs pieaugoša un postoša ietekme uz starptautisko kārtību.

8. Meksika

Jaunais valsts prezidents Andress Manuels Lopess Obradors savu prezidentūru ir iesācis ar tādu kontroli pār Meksikas politisko sistēmu, kāda nav redzēta kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Obradors faktiski vēlas “padarīt Meksiku atkal varenu” - tikai tādā izpratnē, kāda valsts bija pagājušā gadsimta 60. un 70. gados – ar lielākiem izdevumiem, vairāk iejaukšanās privātajā sektorā un zemākas kvalitātes likumiem. Līdz šim Meksika atšķīrās no pārējās Latīņamerikas ar savu politiku un ekonomiku, tai nebija lielu politisko risku. Taču šogad Meksika arvien vairāk sāks līdzināties saviem dienvidu kaimiņiem.

9. Ukraina

Krievijas prezidents Putins redz Ukrainu kā ļoti svarīgu Krievijas ietekmes sfēru. Kopīgā vēsture un kultūras saites, kā arī agrākā kopīgā politika ir vadījusi Krievijas rīcību Ukrainā kopš 2013. gada beigām, kad sākās tā dēvētā Maidana revolūcija. Putins uzskata, ka Krievijai ir jābūt lielai ietekmei Ukrainas nākotnē. Taču lielākā problēma ir tā, ka pavasarī Ukrainā būs prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un tas nozīmē, ka Krievija darīs visu iespējamo, lai augstākajos valsts amatos tiktu nevis Ukrainas neatkarību atbalstoši politiķi, bet tie, kuri atbalsta Krievijas agresīvo politiku.

10. Nigērija

Šajā Āfrikas valstī liels izaicinājums ir gaidāmās vēlēšanas, kurās iedzīvotājiem jāizvēlas starp esošo prezidentu Muhammadu Buhari, kurš jau ir gados vecs un atbalsta zināmu stagnāciju, un bijušo viceprezidentu Atiku Abubakaru, kurš apsūdzēts korupcijā. Jebkurā gadījumā Nigērijai šīs vēlēšanas var radīt jaunas iekšpolitiskās problēmas, kas var ietekmēt arī pārējo reģionu.

Vēl viens nepieminēts, bet ievērības cienīgs iemesls – Brexit

Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai vairs tikpat kā nav izredžu izvairīties no balsojuma par vienošanos ar Briseli, kas britu politiķu vidū rosinājis karstas debates. Martā gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības paredz ļoti piņķerīgu gadu visai Eiropai. Turklāt vēl neilgu laiku līdz tā norisei nav iespējams prognozēt, kas notiks pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs atstājusi Eiropas Savienību.