Pirms trīs gadiem Baltijas jūras Vācijas piekrastē, Ķīles ostā, tika novērots delfīns, bet 2015. gada augstā atpūtnieki pie Klaipēdas kļuva par lieciniekiem neierastai ainai, jo tur netālu no krasta Baltijas jūrā rotaļājušies delfīni. 2003. gada oktobrī zvejnieku tīklā Rīgas jūras līcī, aptuveni divus kilometrus no Daugavas ziemeļu mola, iekļuva cūkdelfīns. 1993. gadā cūkdelfīns bija iekļuvis mencu tīklos pie Liepājas, bet 1974. gadā - reņģu tīklos pie Rojas. 2006. gadā izskalotā kuprvaļa skelets atrodas Latvijas Dabas muzejā.
Delfīni ir plaši izplatīti visā pasaulē. Pavisam ir 40 delfīnu sugas. Delfīnu izmēri būtiski atšķiras – mazākais 1,2 metru garais ir Jaunzēlandes baltgalvas delfīns; lielākais ir zobenvalis jeb plēsoņdelfīns - 9,5 metrus garš un sver 10 tonnas. Visi delfīni ir plēsīgi. Delfīni pārtiek no zivīm un kalmāriem. Delfīni ir vieni no inteliģentākajiem dzīvniekiem pasaulē.
Pilāts piebilst, ka atmiņā viņam palicis rets gadījums, kad Baltijas jūrā tika konstatēti vairāki zobenzivs eksemplāri.
Tikmēr Baltijas jūras “likumīgo iemītnieku” roņu skaits salīdzinot ar 20.gadsimta sākumu ir samazinājies, bet pieaudzis salīdzinot ar 20. gadsimta 80. gadiem. Kādreiz roņus medīja, lai no tiem iegūtu taukus un ādu, bet vēlāk izmedīja tāpēc, ka roņi, apēdot zivis un sabojājot tīklus, kļuva par konkurentiem zvejniekiem. Roņu skaita samazināšanos ietekmējis arī Baltijas jūras piesārņojums.
“Baltijas jūra joprojām ir viena no piesārņotākajām pasaulē,” saka Pilāts.
Lai gan pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, pašattīrīšanās procesi dabā norit lēni.