Klāt izšķirošā "Brexit" diena: Kā parlamenta balsojums ietekmēs Lielbritānijā dzīvojošos latviešus? (11)

Kā vēsta BBC, britu premjeres Terēzas Mejas piedāvātais likumprojekts par vienošanos ar Briseli paredz, ka uz pārejas laiku tiek saglabātas gan Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības valstu pilsoņu, gan Lielbritānijas pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā. Tomēr, lai šis likums stātos spēkā, tas jāapstiprina balsojumos gan britu, gan Eiropas parlamentos.

“Brexit” kritiķi vienošanos uzskata par “klints malu”. Sliktākā scenārija gadījumā, ja britu parlaments vienošanos noraidīs, ļoti daudz kas mainīsies vienas – 29.marta nakts laikā.

Aptuveni 1,3 miljoni Lielbritānijas pilsoņu dzīvo Eiropas Savienībā. Apvienotajā Karalistē dzīvo vairāk nekā 3 miljoni ES pilsoņu. Vienošanās ar Briseli paredz pārvietošanās brīvību un citas ES pilsoņu tiesības līdz pat 2020. gada 31. decembrim, turpretī bezvienošanās “Brexit” gadījumā šāda pārejas posma nav.

Tieši tādēļ otrdienas balsojumu ar lielām bažām gaida gan Eiropā dzīvojošie briti, gan Lielbritānijā dzīvojošie eiropieši, jo, kas ar viņiem un viņu tiesībām notiks vēlāk, nav zināms. Eiropas Komisija sliktākā scenārija īstenošanās gadījumā aicina visas ES dalībvalstis nodrošināt Lielbritānijas pilsoņiem līdzvērtīgas tiesības, norādot, ka līdzīgi jārīkojas arī Apvienotajai Karalistei. Respektīvi, Eiropas Savienība varētu pieņemt pragmatisku pieeju, Lielbritānijas pilsoņiem ļaujot kļūt par “pagaidu rezidentiem”.

Brisele ir piedāvājusi Londonai ieviest bezvīzu režīmu. Lielbritānijas “Brexit” deklarācija liecina, ka “brīvās kustības princips starp ES un Apvienoto Karalisti vairs nebūs spēkā”, tomēr briti apņemas pilnībā respektēt un nediskriminēt ES pilsoņus.

Taču šīs deklarācijas tekstam nav likuma spēka, un par to vēl gaidāmas debates britu politiskajās aprindās. Un šo debašu iznākumu tiešā veidā ietekmēs otrdienas balsojums parlamentā.

Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad deklarācija nebūs spēkā, jo Lielbritānija pēc ES likumdošanas automātiski kļūs par “trešo valsti” un pret to stāsies spēkā tieši tādi paši noteikumi, kā pret, piemēram, Baltkrieviju vai Ēģipti.

Lielbritānijas iedzīvotāji Eiropā vienas dienas laikā var zaudēt darbus savās mītnes zemēs, jo viņi vairs nebūs ES, bet gan trešās valsts pilsoņi, kam nepieciešamas īpašas uzturēšanās atļaujas. Savukārt Lielbritānijā dzīvojošajiem eiropiešiem būs jāiet cauri vairākiem birokrātiskiem procesiem, lai varētu turpināt darbu Apvienotajā Karalistē.

“Brexit” kritiķis Daniels Teitlovs norāda, ka

“britiem darba tirgū tagad pašu vainas dēļ Eiropā būs jāsaskaras ar diskrimināciju.

Piemēram, Vācijā dzīvo ļoti daudz britu, kam šeit ir lielas biznesa un karjeras iespējas, taču tagad nav skaidrs, vai Eiropas Savienība atzīs britu profesionālās kvalifikācijas dokumentus un otrādi. Arī par šīm detaļām tiks lemts atsevišķi.

Pārmaiņas skars arī britu studentus Eiropā – sākot ar 2021. gadu, pret viņiem stāsies spēkā “trešo valstu studentu” noteikumi, kas paredz ievērojami augstākas maksas par studijām.

Arī veselības jomā noslēgtie līgumi bezvienošanās “Brexit” gadījumā tiktu anulēti. Briti gan varēs iegūt Eiropā derīgu veselības apdrošināšanu, taču tai būs nepieciešama ļoti dārgā “Premium” pakete. Tāpat jaunā sistēma neļaus brīvu medikamentu reģistrēšanu un piegādi. Tāpat arī eiropiešiem jārēķinās, ka viņu Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EHIC), kas paredz neatliekamu medicīnisku palīdzību ārkārtas gadījumos, Lielbritānijā vairs nebūs derīga.

Gan britu, gan ES pilsoņiem jārēķinās, ka pret viņiem spēkā var stāties “trešo valstu pilsoņu” migrācijas likumi, no kuriem daudzi paredz pat deportāciju. Brisele jau iepriekš brīdinājusi Londonu, ka Lielbritānijas pilsoņiem ES būs jārēķinās ar visu 27 valstu likumdošanu migrācijas jomā.

Tāpat arī pārmaiņas tirdzniecības jomā –

ES vairs nevarēs saglabāt tādas pašas tirdzniecības attiecības ar Lielbritāniju, un visi darījumi tiks slēgti, ņemot Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus. Respektīvi – muitas tarifi būs daudz augstāki nekā pašlaik, un Lielbritānijai pieeja vienotajam Eiropas tirgum būs liegta. 

Lielbritānijā dzīvo lielākā ārzemēs dzīvojošo latviešu diaspora, un tas nozīmē, ka izstāšanās bez vienošanās ievērojami skars arī Latvijas valstspiederīgos.

Kā sarunā ar portālu TVNET norāda Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētājs Kristaps Grasis, pagaidām vēl ir grūti spriest, cik liela ietekme būs uz latviešiem sliktākā scenārija gadījumā, taču uztraukums ir.

“Iespējamais “Brexit” bez vienošanās ir ne tikai sāpīgs, bet arī uztraucošs jautājums visiem Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem eiropiešiem. Mēs esam nobažījušies, kas notiks, ja tik tiešām piepildīsies radikālākais variants no visiem iespējamajiem,” saka Grasis.

Viņš norāda, ka pagaidām jāsagaida Lielbritānijas parlamenta balsošanas rezultāti, pēc kura arī varēs konkrēti saprast, kādu virzienu pieņems Lielbritānijas izstāšanās process. Eiropas Savienības valstīs atbalsta regulētu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas bloka.

“Izstāšanās bez vienošanās Eiropas Savienības pilsoņiem Lielbritānijā var būt ļoti neprognozējams. Arī Lielbritānijas pilsoņiem Eiropā ir liela nervozitāte. Tas skar ne tikai latviešus, bet arī viņus pašus.

Mēs iepriekš esam uzstājuši, lai tiktu ievērotas ES pilsoņu tiesības, jo bez vienošanās skaidras nākotnes iedzīvotājiem nav. Nav izteiktas ne garantijas, ne parakstīti līgumi, viss ir kā uz baltas lapas,” noslēdz Grasis.