/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2019/01/14/11714396t1h86f7.jpg)
Pēc jaunas antīku fosiliju analīzes zinātnieki secinājuši, ka komplicētā daudzšūnu dzīvība uz zemes varētu būt radusies krietni ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš.
Pētnieki domā, ka komplicētā dzīvība uz zemes radusies ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Sedimentary Geology”, fosilie nospiedumi, kas atrasti Dienvidāfrikā, radušies pirms 542 līdz 635 miljoniem gadu.
“Šie organismi ir viena no lielākajām mistērijām fosiliju pētniecības vēsturē. Vai tie reiz bijuši tārpi, medūzas, amēbas vai aļģes – nav zināms. Tos ir ārkārtīgi grūti klasificēt, tomēr zinātnieki līdz šim bija vienisprātis, ka tie ir jūras organismi,” preses relīzē stāstīja paleontologs Gregs Retallaks.
/nginx/o/2019/01/14/11714397t1h775f.jpg)
Izmantojot jaunu ģeoķīmisko un mikroskopisko analīzes metodi, zinātnieki vēlreiz izpētīja fosilijas iekļaujošos iežu slāņus. Slāņu strukturālais raksts liecina, ka tie radušies antīko vēju izraisītas erozijas dēļ, kas ir raksturīgi upēm, nevis jūrām.
/nginx/o/2019/01/14/11714398t1h9e17.jpg)
“Šādi vēja izraisīti raksti mūsdienās ir raksturīgi upju krastiem un smilšu joslām pie upēm,” skaidroja Retallaks.
Ja šie slāņi patiesi ir radušies uz sauszemes, tad varētu pieņemt, ka dzīvība, kas tajos iesprostota, mita uz sauszemes.
/nginx/o/2019/01/14/11714396t1h86f7.jpg)
Lai arī joprojām nav iespējams klasificēt šīs fosilijas, tomēr jaunajā pētījumā varētu būt sniegti pirmie pavedieni par to, ka komplicētā dzīvība radusies ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš.