Saistībā ar īpašo situāciju, kas radusies Valkā, iedzīvotājiem masveidā deklarējot dzīvesvietu kaimiņvalstī Igaunijā - Valgā, bet faktiski turpinot dzīvot Valkas pilsētā, Valkas novada pašvaldība pērn decembrī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam, Finanšu ministei, Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, aicinot rast risinājumu šai īpašajai situācijai. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Krauklis ir sašutis par saņemto atbildi, ko sauc par “atrakstīšanos”, sakot, ka politiķiem trūkst politiskās gribas un vēlmes iesaistīties un darīt kaut ko reālu.
Valkas dome no valdības saņem "kārtējo atrakstīšanos”
11. janvārī Valkas novada dome saņēma atbildes vēstuli no Finanšu ministrijas, kas savstarpēji saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Vēstulē teikts, ka likumā nav iespējams paredzēt speciālu normu, kas atrisinātu problēmu saistībā ar Valkas novada iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu Valgā.
“Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma (turpmāk – likums) mērķis ir, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Likums nosaka visām pašvaldībām vienādus nosacījumus izlīdzināšanas aprēķina veikšanai un neparedz izņēmuma gadījumus, kas būtu pielāgoti kādai īpašai situācijai konkrētā pašvaldībā.
No 2019.gada 1.janvāra darbojas pagaidu budžets, ar kuru tiek nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, nodrošinot iepriekšējā gada valsts un pašvaldību budžetu politiku turpināšanu nemainīgā līmenī. Vienlaicīgi vēršam uzmanību: lai izpildītu likumā noteikto mērķi, sagatavojot pagaidu budžetu, tika rasts risinājums, kas paredz pašvaldībām stabilu, funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu un nodrošina, ka nevienai no pašvaldībām, tai skaitā Valkas novada pašvaldībai, nav izlīdzināto ieņēmumu samazinājums,” vēstulē ziņo Finanšu ministrija.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis komentē vēstuli: “Esam saņēmuši kārtējo vēstuli, ko citādi nevar nosaukt kā par atrakstīšanos, jo mūsu problēma nekādā veidā netiek risināta.
Vairākkārt detalizēti esam izstāstījuši savu situāciju, un neformāli politiķi atzīst, ka – jā, tā būtu jārisina, taču nav politiskās gribas un vēlmes, līdzīgi tāpat kā jautājumā par medicīnu, nopietni iesaistīties un darīt kaut ko reālu.
Tas ir ļoti slikti un, protams, arī sagādā nopietnas problēmas mūsu pašvaldībai. Tagad turpināsim par šo problēmu runāt ar jauno valdību, ar jauno finanšu ministru, jo, katru gadu pazaudējot būtiskus budžetu ieņēmumus tieši no valsts dotācijas daļas, problēmu apjoms turpina uzkrāties. Tādēļ jābūt neatlaidīgiem un jāturpina par savām interesēm cīnīties.”