:format(webp)/nginx/o/2018/07/09/8446820t1hc768.jpg)
Kopš mediji ir pievērsuši pastiprinātu uzmanību tā saucamajiem sistēmas bērniem jeb ārpusģimenes aprūpē dzīvojošajiem nepilngadīgajiem, ir atklājies daudz nepatīkamas informācijas, kā rezultātā amatu zaudējušas arī vairākas amatpersonas. Nu "Panorāmas" rīcībā ir nonākusi informācija par kādu pusaudžu pāraudzināšanas iestādi, kas atrodas pie Latvijas - Krievijas robežas, Ludzas novadā, Istalsnas ciemā, kur, iespējams, tiek rupji pārkāptas bērnu tiesības.
Uz Istalsnu vismaz 16 Latvijas pašvaldības izsūtījušas tā sauktos grūti audzināmos pusaudžus. Vairākus gadus Istalsnā darbojies bērnunams, bet pēc tā slēgšanas Ludzas pašvaldība ēku iznomājusi privātam pakalpojumu sniedzējam SIA “Bērnu oāze”.
Bijušā bērnunama telpās izmitināti vairāki pusaudži, un iemesli, kuru dēļ bērni nokļuvuši te, ir dažādi. "Vecākiem atņēma aprūpes tiesības. Mani vispirms aizsūtīja uz Cēsīm un tad šurp," saka kāds “Bērnu oāzes” iemītnieks.
2017. gadā Istalsnas filiālē reģistrēti 37 bērni no 16 novadiem; daži bērni vesti 580 kilometrus no iepriekšējās dzīvesvietas. Bērnu vidējais uzturēšanās ilgums iestādē ir divi trīs gadi, daudziem līdz pilngadības sasniegšanai.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs gan uzsver, ka darbam ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, vēlams notikt vidē, kur bērns dzīvo. "Nav vispār nekādu pierādījumu, ka tādas, nu, teiksim, slēgta tipa korekcijas iestādes, ka tas varētu dot vispār kaut ko labu," norādīja Bezborodovs.
Taču "Bērnu oāzē" daļai pusaudžu uzvedības korekcijas programma ilgstoši nozīmējusi pilnīgu izolāciju no sabiedrības, ierobežotu saziņu ar pasauli žoga otrā pusē, ierobežotas iespējas iegūt izglītību un ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā.
Viens no bērniem, ar kuru sazinās "Panorāma", raksta: “Kādu laiku tur strādāja audzinātājs, kas sita bērnus un nāca dzēris. Viņš tur vairs nestrādā. Tur ir mājas apmācība. Bērniem, kas tur dzīvo, ir bail. Mums visu laiku draudēja.”
Cits iestādes audzēknis piebilst: ""Oāzē" ir vairāk konfliktu, tur audzinātāji reāli bērnus apsaukā. Pat pati direktore, un, ja tur kaujas, audzinātāji stāv un skatās, viņiem ir vienalga. Tāpat kā vadītājai. Viņai ir vienalga, kas notiek ar bērniem. Neviens tur negrib atrasties, jo tur nav ko darīt. Tu vienkārši visu laiku sēdi savā istabā un skaties uz griestiem. Internets, viņi savāc internetu. Nekā nav. Nodarbības, nekā nav."
SIA “Bērnu oāze” īpašnieki ir Inga Štokmane un Sergejs Maksimovs. Viņiem piešķirts arī viesģimenes statuss, un abi izgājuši audžuģimeņu apmācības kursus. Pašlaik vietējā bāriņtiesa apturējusi audžuģimenes statusa piešķiršanu, kas katram atsevišķi ļautu uzņemt sešus bērnus. Maksimovs iepriekš vadījis dažādas nu jau likvidētas biedrības. Pēc izglītības viņš ir psihologs. Viņš norāda, ka tieši viņš šiem bērniem nodrošina psiholoģisko palīdzību.
Pēdējo mēnešu laikā “Bērnu oāze” piedzīvojusi vairāku pārbaudošo iestāžu vizītes. Tostarp Izglītības kvalitātes valsts dienests jau atklājis vairākus pārkāpumus, kas varētu liecināt, ka daudzi bērni ilgstoši nav mācījušies.