Davosā šonedēļ bez Latvijas sāksies pasaulē ietekmīgāko cilvēku tikšanās (7)

Kas ir Davosas forums?

Pasaules Ekonomikas forums jeb vienkārši Davosas forums ik janvāri pulcē pasaulē vadošos politiķus, zināmākos zinātniekus, kā arī lielāko uzņēmumu vadītājus. Tā ir vieta, kur neformālā gaisotnē spriest par mūsdienu pasaules problēmām un ekonomikas attīstības perspektīvām.

Tomēr tajā var piedalīties ne visi politiķi. Lai piedalītos tajā, foruma organizētāji izsūta īpašus ielūgumus. Šogad Baltijas valstis pārstāvēs Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura saņēma šādu ielūgumu.

Ne Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, ne arī aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) šādu ielūgumu nesaņēma, lai gan pagājušajā gadā tieši viņš un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pārstāvēja Latviju pasaules ietekmīgo forumā.

Par ko tiek spriests Davosas forumā?

Kā jau iepriekš minēts, tajā tiek spriests par problēmām pasaulē un ekonomiskajām perspektīvām. Taču katru gadu forumam ir sava tematika, tā, piemēram, šogad politiķi, biznesmeņi un zinātnieki spriedīs par “globalizāciju un jaunu pasaules arhitektūru ceturtās industriālās revolūcijas laikā”.

Foruma dalībnieki spriedīs, kā turpmāk organizēt starptautisko sadarbību, kā tikt galā ar vispārēju sabiedrības vilšanos saistībā ar globalizāciju. Runājot par pārmaiņām, tiks arī runāts par tehnoloģiju attīstību un ietekmi uz ikdienas dzīvi, kā arī klimata pārmaiņām, kas apdraud ne vienu vien pasaules valsti.

Kopumā foruma tēmas tiks diskutētas vairāk nekā 350 sesijās, no kurām vairāk nekā puse būs vērojamas arī internetā. Foruma tematika tiks sadalīta sešās apakštēmās – ģeopolitika multikonceptuālā pasaulē, nākotnes ekonomika, industriālās sistēmas, tehnoloģiju politika, un cilvēkresursu un institucionālās reformas.

Kurš piedalīsies?

Šogad forumā apstiprināta vairāk nekā 3000 cilvēku dalība. Jaunākais dalībnieks ir vien 16 gadus vecs – tas ir savvaļas fotogrāfs no Dienvidāfrikas Skajs Mīkers, bet vecākais runātājs ir 92 gadus vecais sers Deivids Atenburgs – žurnālists, kurš savu darbu veltījis, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām.

Protams, neiztikt bez ietekmīgiem politiķiem. Bez Lietuvas prezidentes forumā piedalīsies Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru, Vācijas kanclere Angela Merkele, Itālijas premjers Džuzepe Konte, Spānijas premjers Pedro Sančess, Nīderlandes premjers Marks Rute un vēl daudzi citi.

Būs ievērojama pārstāvniecība no starptautiskajām organizācijām – dalību forumā apstiprinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, Pasaules bankas vadītāja Kristalina Georgijeva, Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagārda un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tāpat forumā paredzēta dažādu sabiedrisko organizāciju vadītāju dalība. Tajā piedalīsies cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” vadītājs Marko Lambertini, “Greenpeace” izpilddirektore Dženifera Morgana un Eiropas Tirdzniecības apvienības ģenerālsekretārs Luka Vinsentini.

Latvijas pārstāvji nepiedalās – ko tas nozīmē?

Davosas forums ir nozīmīgākais pasaules ekonomiskās un politiskās elites ikgadējais pasākums, kuru nevar salīdzināt ar formālu valstu prezidentu tikšanos, bet tam ir liela ietekme uz valstu un politiskās elites tēlu starptautiskajā politikā, vai dalībnieki ir aktīvi iesaistīti vai pasīvi vērotāji.

”Uz Davosas forumu nevar aizbraukt, kurš grib, jo uz to aicina. Tas piešķir vēl lielāku politisko svaru.

Tas, ka Latvijas pārstāvji šogad nebrauc, nav pārsteigums, jo Latvijai mainās valdība, līdz ar to tādā starpposmā izdarīt izvēli par labu vienam vai otram ir diezgan liels risks organizatoriem. Un pašlaik mums nav izteikta līdera, ar kura viedokli rēķinātos,” spriež politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Viņa piebilst, ka šogad Latvijas nepiedalīšanās nav vērtējama slikti, bet citādāk būs jāvērtē, Latvijas iespējamā dalība nākamgad.

Savukārt politologs Filips Rajevskis norāda, ka Davosas forums ir pietiekoši neformāls pasākums, un lai tajā gūtu panākumus un labumus, ir nepieciešams, lai dalībnieks labi justos neformālā elites pasākumā.

“Te nav runa par valsts reklāmu, bet spilgti parādīt to, ka tu nāc no tās valsts, ka tu spēj fascinēt publiku. Tā arī ir tēla veidošana.

Ja amatpersona nejūtas stipra šādā ampluā un tādā neformālā burziņā un auditorijā, tad tas ir normāli, ka nebrauc uz turieni. Tur stāvēt kā mēbelei maliņā nav īsti pareizi,” saka Rajevskis.

Politologs bilst, ka Davosas forums ir vairāk izglītojošs pasākums. Ja Latvijas amatpersonas tur dotos “tikai, lai paklausītos”, tad būtu jārunā par to, cik lietderīgi valstij būtu apmaksāt šādu pasākumu. Viņš saka, ka politiskā nozīme šim pasākumam ir tādā gadījumā, ja amatpersona spēj “uzspīdēt” auditorijas vidū un gūt kādu labumu. Pretējā gadījumā neviens no tā nezaudē, ja pasīvākas amatpersonas forumā nepiedalās.