No vakcīnu pretiniekiem līdz HIV - 2019. gada lielākie draudi globālajai veselībai (2)

Apzināta nevakcinēšanās

Šis ir viens no pēdējā laika kontroversālākajiem tematiem, kas saistīts ar veselību ASV un visā pasaulē.

“Vakcinēšanās novilcināšana vai atteikšanās vakcinēties tad, kad vakcīna ir brīvi pieejama, pamatīgi apdraud progresu medicīnā, kas saistīts ar dažādu slimību apkarošanu. Vakcinēšanās ir visizdevīgākais veids, kā izvairīties no saslimšanas. Katru gadu vakcinēšanās novērš divus līdz trīs miljonus nāvju, un šis skaitlis varētu pieaugt, ja tā tiktu padarīta globālāka,” skaidroja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji.

Veselības organizācija pieminēja, ka pēdējos gados pasaulē par 30% palielinājušies masalu gadījumi. Tā ir slimība, kas dažās valstīs jau bija gandrīz izskausta.

“Iemesls šādam kāpumam ir sarežģīts. Pie vainas nav tikai cilvēku atteikšanās vakcinēties, tomēr tas spēlē ļoti nozīmīgu lomu,” piebilda organizācijas pārstāvji.

Pret zālēm izturīgas baktērijas

Antibiotikām, pretvīrusu un pretmalārijas līdzekļiem ir arī savas ēnas puses: pārāk bieža šo medikamentu lietošana ir novedusi pie pret zālēm izturīgu baktēriju veidošanās.

“Šiem ārstniecības līdzekļiem lēnām pienāk gals. Pretmikrobu rezistence – baktēriju, parazītu, vīrusu un sēnīšu spēja pretoties medikamentiem – draud mūs aizvest atpakaļ laikā, kad gandrīz nebija iespējams ārstēt tādas infekcijas kā pneimonija, tuberkuloze, gonoreja un salmoneloze,” vēstīja Pasaules Veselības organizācija.

Katru gadu no tuberkolozes mirst 1,6 miljoni cilvēku – daudzi no tiem iet bojā tieši antibiotiku bezspēcības dēļ.

“Piemēram, 2017. gadā aptuveni 600 tūkstošos tuberkulozes gadījumu pacientiem nelīdzēja efektīvākais medikaments rifampicīns. 82% no šiem pacientiem bija izveidojusies tā saucamā multirezistentā tuberkuloze,” skaidroja organizācijas pārstāvji.

Gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas

Gaisa piesārņojuma dēļ katru gadu mirst 7 miljoni cilvēku, bet 90% cilvēku pašlaik elpo šo piesārņoto gaisu.

“Mikroskopiskie piesārņotāji gaisā var iekļūt elpošanas sistēmās un asinsritē, bojājot plaušas, sirdi un smadzenes un katru gadu nogalinot 7 miljonus cilvēku. Gaisa piesārņojums var izraisīt tādas slimības kā vēzi, sirdstrieku un dažādas plaušu slimības,” vēstīja Pasaules Veselības aģentūra.

Gaisa piesārņojuma galvenais iemesls (fosilais kurināmais) ir arī klimata pārmaiņu nozīmīgākais cēlonis. Noskaidrots, ka starp 2030. un 2050. gadu klimata pārmaiņu dēļ katru gadu varētu iet bojā papildus 250 tūkstoši cilvēku.

Globāla gripas epidēmija

Veselības organizācijas pārstāvji tic, ka pasaule saskarsies ar vēl vienu gripas pandēmiju. Vienīgā lieta, kas nav zināma: kad tā notiks un cik smaga būs.

ASV vien šajā sezonā no gripas miruši vismaz 13 bērni. Dominējošais infekcijas celms šajā sezonā bija “H1N1”, ko dēvē arī par cūku gripu. Lielākoties, tā skar bērnus un pieaugušos līdz 50 gadu vecumam, jo līdzīga infekcija cirkulēja pirms aptuveni 50 gadiem. Rezultātā vecākiem cilvēkiem ir lielāka iespēja būt noturīgiem pret šo infekciju.

Pasaules Veselības organizācija skaidro, ka regulāri seko līdzi gripas vīrusu cirkulācijai, lai varētu identificēt potenciālos pandēmijas celmus.

Krīzes kritiskās teritorijās

Vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku (vairāk nekā piektā daļa pasaules populācijas) dzīvo kritiskos apstākļos, piemēram, lielā sausumā, badā un konflikta situācijās.

Piemēram, tūkstošiem sīriešu, bēgot no civilā kara, ir atraduši patvērumu Libānā, kur apstākļi nav īpaši labāki. Postošie plūdi un krasās temperatūras maiņas ir nesušas vēl vairāk posta un izmisuma nekā konflikti.

Bīstami patogēni, piemēram, Ebolas vīruss

Pagājušajā gadā, brīdī, kad likās, ka Ebolas vīruss tiek kontrolēts, divi atsevišķi šā vīrusa uzplaiksnījumi norisinājās Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Līdz ar Ebolu zinātnieki min arī citus bīstamus vīrusus, piemēram, Zikas vīrusu, Nipah vīrusu, koronavīrusu un SARS.

Neinfekciju slimības

Kamēr infekciju slimības turpina biedēt cilvēkus, vairāk nekā 70% nāvju pasaulē notiek neinfekciju slimību dēļ, piemēram, vēža, diabēta un sirds slimībām.

“To skaitā 15 miljoni cilvēku katru gadu mirst pāragri – no 30 līdz 69 gadu vecumam. Šo slimību izplatību ietekmē pieci galvenie riska faktori: tabaka, mazkustība, alkohols, neveselīga pārtika un gaisa piesārņojums.”

Tropu drudzis

Kaut kas tik vienkāršs un dažiem ierasts kā moskīta kodiens reizēm var izvērsties nāvējošs. Lūk, tropu drudzis jau desmitiem gadu ir pieaugošs drauds cilvēka dzīvībai.

“Aptuveni 40% pasaules populācijas ir tropu drudža riska priekšā. Katru gadu reģistrēti aptuveni 390 miljoni infekcijas gadījumu,” vēsta organizācija.

Tropu drudzim ir gripai līdzīgi simptomi, un no tā vidēji iet bojā 20% pacientu. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu norisinās lietus sezonā Bangladešā un Indijā. Šī sezona pašlaik ievērojami pagarinās un tropu drudzis lēnām izplešas uz citām teritorijām.

Slikta veselības aprūpe

Tie, kuriem ir laba veselības apdrošināšana, bieži vien veselības aprūpi uztver kā pašu par sevi saprotamu, tomēr vairākās valstīs primārā veselības aprūpe ir ļoti neadekvāta.

“Primārā veselības aprūpe ir nepieciešama katrā sabiedrībā, tomēr dažās pasaules vietās tā joprojām ir neiespējama,” vēstīja organizācija.

HIV

Labās ziņas ir tādas, ka HIV diagnosticēšanā un ārstēšanā ir panākts liels progress. Pašlaik no HIV ārstējas aptuveni 22 miljoni cilvēku.

“Par spīti tam HIV epidēmija turpina ik gadu nogalināt teju miljons cilvēku,” stāstīja veselības organizācijas pārstāvji.

Visā pasaulē ar HIV sirgst aptuveni 37 miljoni cilvēku, un ne visi no viņiem ārstējas.