Kad kļūs pavasarīgi silts? (1)

Līdz 2.februārim – tā sauktajai Sveču dienai – ir pats ziemas “viducis”. Lai gan kopš Ziemassvētkiem saule aust agrāk un dienas kļūst aizvien garākas, sals tikai pieņemas spēkā un tas ir dabiski, skaidro dabas zīmju vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs. “Ziema vēl paspēlēsies.”

Ilggadējie dabas procesu vērojumi liecina, ka februārī vēl gaidāmi aukstuma viļņi, kas turpināsies līdz marta sākumam. Latvijas teritorijā būs vērojami temperatūras kontrasti. “Šogad ziema ir mērena, atbilstoša mūsu klimatiskajai joslai,” saka Bukšs, apliecinot, ka to rādījušas dabas zīmes vasarā un rudenī, piemēram, cūkas liesas biezums.

Bukšs saka, ka 22. janvārī agri no rīta Viļakas pusē gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 22 grādiem, bet tas nav nekas, salīdzinājumā ar 2006. gadu, kad janvārī šajā dienā gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 35 grādiem naktī, bet dienā turējās mīnus 25, mīnus 27 grādu sals.

Arī 1987. gadā janvāra sākumā termometra stabiņš naktīs noslīdēja līdz mīnus 35 grādiem, dienās pakāpjoties tikai nedaudz. Turpretim 1989. un 1990. gadā ap 9.februāri Viļakas pusē parādījās pirmie sniegpulksteņi. Savukārt 20., 22. februārī gaisa temperatūra sasniedza 12 grādus un atgriezās pirmie gājputni.

Bukšs saka, ka sals, kas mīsies ar atkušņa periodiem, turpināsies līdz marta vidum, kad sevi strauji pieteiks pavasaris.

Dabas vērotājs prognozē, ka, iespējams, tas notiks ap 14., 17. martu. Tas gan nenozīmē, ka siltuma vilnim nesekos vēsāks periods, tomēr pavasara sākumu šis periods iezīmēs.

Vilis Bukšs saka, ka daba nav sasalusi un aizmigusi – atkušņa periodos tā mostas. Piemēram, 19. janvārī viņam sniega izdevies ieraudzīt vilku zirnekli, kuram dažu grādu sals netraucē. Janvāra sākumā manīti tā sauktie sniega odi. Arī kāpuri un vaboles atkušņa laikā sarosās.

Bukšs saka, ka pazīmes liecina: vasarā būs laba raža. “Tik sausa un saulaina kā iepriekšējā šī vasara nebūs.”