/nginx/o/2019/01/23/11734171t1hb7ee.jpg)
ASV vēsturē viena no pazīstamākajām politikas leģendām ir Mārtins Luters Kings – cilvēks ar sapni, ASV melnādaino kustības līderis, simbols un moceklis. Līdz ar slavu un ietekmi Mārtina Lutera Kinga bērnības māja ASV pilsētā Atlantā vēl aizvien ir ārkārtīgi populāra un plaši pazīstama gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu vidū.
Nelielais namiņš Atlantā ir celts karalienes Annas baroka laika stilā. Šajā namiņā 1929. gada 15. janvārī dzimis melnādaino tiesību aizstāvis un sabiedrības vienotības veicinātājs Mārtins Luters Kings. Arī pēc teju pusgadsimta kopš 1968. gada aprīļa atentāta pret Kingu Memfisā, viņa māja vēl aizvien ir nozīmīgs tūrisma objekts.
Divstāvu plātņu namiņš ir celts 1894. gadā, bet jau 1909. gadā šī māja nonāca Kinga vectēva Ādama Dieniela Viljamsa īpašumā – šo ēku tolaik vīrietis esot iegādājies par 3500 dolāriem. Nelielajā namā uzauga Kinga māte Alberta Kristīne, kura pēcāk apprecējās un turpat ar vīru Maiklu Luteru Kingu iekārtojās uz dzīvi. Laika gaitā šajā pašā mājā piedzima pāra trīs bērni – Maikls (vēlāk Mārtins), viņa vecākā māsa Kristīne un jaunākais brālis Alfrēds.
Savā grāmatā “Mans brālis Mārtins” Kinga jaunākā māsa Kristīne skaidro, ka bērnība nelielajā namiņā Auburnas avēnijā bija piepildīta ar pasakainiem piedzīvojumiem. Tomēr vienlaikus ar priekiem Kristīne atminas arī visai nepatīkamus brīžus viņu dzīvē – tolaik melnādainās ģimenes saskārās ar visai izteiktu diskrimināciju: viņu bērni nedrīkstēja doties uz parkiem, “balto bērnu” skolām, pusdienot kafejnīcās un restorānos, kā arī nedrīkstēja apmeklēt teātrus.
1941. gadā, kad Mārtins bija jau 12 gadus vecs, Kingu ģimene pārvācās uz kādu citu māju netālu no Auburnas avēnijas nama, bet iepriekšējo namu ģimene izīrēja. Pēc atentāta pret Kingu 1968. gadā, Auburnas ielas namiņš nonāca bezpeļņas organizācijas rokās, kas ēku atjaunoja un pēcāk atvēra tūristiem. 1980. gadā namiņš kļuva par daļu no Nacionālā parka.
Šobrīd namiņš ir atvērts visiem interesentiem, un tajā ir saglabāts autentiskais interjers, kāds bijis Mārtina Lutera Kinga bērnībā.
Īpaši nozīmīgas telpas Kingu ģimenei bija tieši ēdamistaba un virtuve. Lai gan elektrība tolaik bija parādījusies samērā nesen, ēkā bija pieslēgta centrālā apkure un elektrība, kas virtuvi padarīja krietni ērtāku un parocīgāku nekā citās kaimiņmājās. Savukārt ēdamistaba Kinga bērnībā bija nozīmīga pulcēšanās vieta, kur bērni pirms maltītes pasniegšanas citēja bībeles pantus, bet pēc tam ģimene sarunājoties pusdienoja.
Jāteic gan: lai arī visas mēbeles nāk no 1930. gadiem, tomēr lielākā daļa, izņemot ēdamistabas trauku skapi, nav piederējusi Kingu ģimenei. Tomēr vairākas mēbeles un dekori ir piederējuši pašam Mārtinam Luteram Kingam.
Mārtina vecāku istaba
Mārtina un viņa brāļa Alfrēda istaba
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)