Uzturēšanās atļauju programmas rada drošības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku ES

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK ziņojums iezīmē pašreizējo praksi un norāda uz vairākiem šādu programmu riskiem. Ziņojumā konstatēts, ka riskus vēl vairāk saasina nepietiekamā pārredzamība šo programmu īstenošanā un sadarbības trūkums starp dalībvalstīm.

EK skaidro, ka ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas, lai arī dod tiesības, kas atšķiras no pilsonības programmu piešķirtajām, rada tikpat nopietnus drošības riskus dalībvalstīm un ES kopumā. Derīga uzturēšanās atļauja dod trešās valsts valstspiederīgajiem tiesības uzturēties attiecīgajā dalībvalstī, kā arī brīvi ceļot Šengenas zonā.

Lai gan ES tiesību akti reglamentē noteiktu trešo valstu valstspiederīgo kategoriju iebraukšanas nosacījumus, tie pašlaik nereglamentē uzturēšanās atļauju piešķiršanu ieguldītājiem - tas paliek dalībvalstu kompetencē.

Pašlaik šādas programmas darbojas 20 dalībvalstīs: Lielbritānijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā un Spānijā.

EK ziņojumā norādīts uz dažādiem problemātiskiem aspektiem, tajā skaitā uz to, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem ir jāveic zināmas drošības procedūras pirms vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas ārvalstu ieguldītājiem. Taču trūkst informācijas par to, kāda ir dalībvalstu praktiskā pieeja un apsvērumi attiecībā uz drošības aspektiem.

Tāpat uzturēšanās atļaujas, kas saņemtas ar ieguldījumu palīdzību un neprasa vai tikai daļēji prasa ieguldītāja fizisku uzturēšanos attiecīgajā dalībvalstī, varētu sekmēt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa un ar to saistīto tiesību piešķiršanu vai pat ļaut paātrināti iegūt dalībvalsts un līdz ar to ES pilsonību, uzsver EK.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka programmām trūkst pārredzamības un uzraudzības, it sevišķi attiecībā uz uzskaiti un statistikas trūkumu par to, cik daudz cilvēku saņem uzturēšanās atļauju ar šādu programmu starpniecību.

Savukārt trīs ES dalībvalstīs - Bulgārijā, Kiprā un Maltā, pašlaik darbojas programmas, kas ļauj ieguldītājiem iegūt šo valstu pilsonību ar vieglākiem nosacījumiem nekā parastajā naturalizācijas procesā. Lai iegūtu šo trīs dalībvalstu pilsonību, cilvēkam nav ne pienākuma dzīvot uz vietas, ne arī prasības pēc citas reālas saiknes ar attiecīgo valsti.

EK uzsver, ka šādas programmas skar visas ES kopējās intereses, jo persona, kas iegūst kādas dalībvalsts pilsonību, vienlaikus kļūst par ES pilsoni. Vienas dalībvalsts lēmums piešķirt pilsonību apmaiņā pret ieguldījumu automātiski dod tiesības attiecībā uz citām dalībvalstīm, proti, brīvu pārvietošanos un piekļuvi ES iekšējam tirgum, lai veiktu saimniecisku darbību, kā arī tiesības piedalīties un tikt ievēlētam Eiropas un vietējās vēlēšanās. Praksē šīs programmas bieži tiek reklamētas kā iespēja iegūt ES pilsonību kopā ar visām tiesībām un privilēģijām, kas no tās izriet.

EK ziņojumā norādīts uz vairākiem problemātiskiem aspektiem, tajā skaitā uz to, ka pieteikumu pārbaudes nav pietiekami stingras un pietiekami sistemātiski netiek izmantotas ES centralizētās informācijas sistēmas, piemēram, Šengenas informācijas sistēma (SIS). Tāpat ir nepieciešamas stigrāka kontrole jeb "uzticamības pārbaude", lai pārliecinātos, ka netiek apieti noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.

Vienlaikus EK norāda, ka nepieciešama uzraudzība un ziņošana, lai pārliecinātos, ka personas neizmanto šīs programmas, lai gūtu labumu no nodokļu atvieglojumiem. Ziņojumā arī norādīts, ka trūkst skaidras informācijas par to, kā programmas tiek īstenotas, tostarp par saņemto, apstiprināto un noraidīto pilsonības pieteikumu skaitu un pieteikumu iesniedzēju izcelsmi. Turklāt dalībvalstis neapmainās ar informāciju par pieteikumu iesniedzējiem šādās programmās un neinformē cita citu par noraidīto pieteikumu iesniedzējiem.

EK sekos, kā ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju programmu radītās plašākās sekas atbilst ES tiesību aktiem, un vajadzības gadījumā veiks nepieciešamās darbības. Tāpēc ES dalībvalstīm īpaši jāraugās, lai sistemātiski tiktu veiktas visas obligātās robežu un drošības pārbaudes un pienācīgi tiktu izpildītas Ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas direktīvas un Ģimenes atkalapvienošanās direktīvas prasības, norādīja EK.

Tāpat dalībvalstīm īpaši jāraugās, lai līdzekļi, ko ieguldītāji iemaksājuši, lai saņemtu pilsonību vai uzturēšanās atļaujas, tiktu izvērtēti saskaņā ar ES noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, savukārt saistībā ar nodokļu apiešanas riskiem dalībvalstis izmantotu ES administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros pieejamos instrumentus, sevišķi informācijas apmaiņai.

EK arī sekos, kādas darbības dalībvalstis veic, lai cīnītos ar šo programmu radītajām problēmām attiecībā uz pārredzamību un pārvaldību. EK izveidos dalībvalstu ekspertu grupu šo programmu pārskatāmības, pārvaldības un drošības uzlabošanai.

Ņemot vērā to, ka trešās valstis veido līdzīgas programmas, kas var ietekmēt ES drošību, EK uzraudzība ieguldītāju pilsonības programmām kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs būs daļa no ES pievienošanās procesa, skaidro EK. EK arī vīzu apturēšanas mehānisma ietvaros pētīs, kā šādas programmas ietekmē valstis, ar kurām ES ir bezvīzu režīms.

Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls vērsa uzmanību, ka likumīga uzturēšanās ES un Šengenas zonā dod tiesības un priekšrocības, ko nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. "Dalībvalstīm visos gadījumos pilnībā jāievēro un jāizmanto esošie kontroles mehānismi, un valstu ieguldītāju uzturēšanās atļauju programmas nedrīkstētu būt izņēmums. Pēdējos gados mēs kopīgi esam palielinājuši drošību, nostiprinājuši robežas un uzlabojuši informācijas apmaiņu, un ieguldītais darbs nedrīkst tikt palaists vējā. Mēs raudzīsimies, lai pilnībā tiktu ievēroti ES tiesību akti," uzsvēra komisārs.

"Kļūstot par vienas dalībvalsts pilsoni, jūs kļūstat arī par ES pilsoni ar visām tā tiesībām, ieskaitot brīvu pārvietošanos un piekļuvi iekšējam tirgum. Cilvēkiem, kuri iegūst ES pilsonību, ir jābūt reālai saiknei ar attiecīgo dalībvalsti. Mums jāpanāk lielāka pārredzamība attiecībā uz to, kā pilsonība tiek piešķirta, un ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm. ES nevajadzētu būt vājākiem ķēdes posmiem, kur gribētāji var piemeklēt sev finansiāli visizdevīgāko programmu," teica Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova.

Trešdienas ziņojums ir turpinājums Eiropas Parlamenta 2014.gada 16.janvāra rezolūcijai, kurā EK tika aicināta izvērtēt dažādu valstu pilsonības programmas, ņemot vērā Eiropas vērtības un ES tiesību aktu un prakses burtu un garu.