Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā un nogrimētu seju (9)

Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jūlijs Krūmiņš
Jūlijs Krūmiņš Foto: Evija Trifanova / LETA

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien noraidīja uzņēmēja Jūlija Krūmiņa lūgumu skatīt krimināllietu, kurā viņš, viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti kukuļošanā un dokumentu viltošanā, bez viņa klātbūtnes.

Piesakot savu lūgumu, Krūmiņš vairākkārt centās tiesas sastāvam izstāstīt visu krimināllietas vēsturi un būtību, tostarp regulāri atkārtojot, ka viņš nav vainīgs  izvirzītajās apsūdzībās. Taču Krūmiņa uzrunu pārtrauca lietas prokurors Māris Leja, kā arī tiesnese Ieva Andžāne, kuri abi norādīja, ka Krūmiņa kārta sniegt liecības vēl pienāks, bet šobrīd viņam vienkārši ir jāapstiprina, ka viņš uztur lūgumu par lietas skatīšanu bez viņa klātbūtnes.

Uz šādu tiesas repliku Krūmiņš atbildēja, ka viņš nav vainīgs un nevēlas piedalīties "šādā teātrī". Tāpat uzņēmējs pārmeta Lejam, ka viņš nav kārtīgi iepazinies ar Krūmiņa argumentiem.

Jau vēstīts, ka Krūmiņš uz tiesas sēdi ieradās, tērpies 20. gadsimta 30. gadu cietumnieka kostīmā, ar nogrimētu seju un grimu, kas rada ilūziju par noskūtu galvu, savukārt uz rokām uzņēmējam bija uzlikti plastmasas rokudzelži. Tiesas ēkas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja: "Es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs."

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Tiesas sēdē arī tika nopratināta VI Higiēnas novērtēšanas nodaļas vadītāja Olga Saganoviča, kura liecināja, ka par ēkas Turaidas ielā 17 gatavību nodošanai ekspluatācijā VI kopā tika saņemti trīs pieteikumi, no kuriem pirmajā VI sniedza negatīvu novērtējumu par higiēnas prasībām objektā, savukārt otrajā un trešajā reizē jau tika saņemts pozitīvs novērtējums. Viņa norādīja, ka visās reizēs objektu pārbaudīja viena un tā pati VI amatpersona – Morozova. Saganoviča skaidroja, ka šāda prakse VI ir bijusi vienmēr, jo tādējādi inspektoriem samazinās administratīvais slogs, jo inspektors, kurš jau vienu reizi ir veicis pārbaudi objektā, labāk to pārzina un orientējās potenciālajos trūkumos.

Tāpat jautājumos tika apstiprināts, ka 2015.gadā Morozovu uz objektu Turaidas ielā aizveda Krūmiņš savā personīgajā automašīna, jo tolaik VI nebija sava transporta, lai nogādātu VI amatpersonas uz objektiem, un šāda prakse bija pieņemta. Saganoviča gan uzsvēra, ka patlaban VI ir savs transports, tādēļ šādas situācijas vairs nav iespējamas.

Savukārt Krūmiņa meitas Maijas Krieviņas aizstāvis Varis Klotiņš izvaicāja Seganoviču vairāk nekā pusotru stundu. Aizstāvja jautājumi koncentrējās uz detaļām, kas saistītas ar VI kompetencēm. Klotiņa jautājumus ik pa brīdim pārtrauca Leja, kurš lūdza noņemt jautājumus, kas nebija saistīti ar lietu vai arī bija brīvi izlasāmi lietas materiālos. Vienā brīdī Leja Klotiņam uzdeva retorisku jautājumu “vai jūs lasīt protat?”, kad aizstāvis jau trešo reizi mēģināja uzdot jautājumu, uz kuru iepriekš atbildēts.

Pēc tiesas sēdes Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka lietā apsūdzība ir celta trīs epizodēs. Pirmajā Krūmiņš apsūdzēts kukuļošanas atbalstīšanā, savukārt viņa meita – kukuļošanā. Prokurors norādīja, ka VI amatpersonai tika piedāvāta šampanieša pudele ne mazāk kā 30 eiro vērtībā, lai šī amatpersona sastādītu labvēlīgu atzinumu par objektu-viesnīcu Turaidas ielā 17. Otrajā epizodē apsūdzēts ir Krūmiņš un Morozova, proti, Krūmiņš apsolījis iekārtot Morozovas dēlu Policijas koledžā. Savukārt trešajā epizodē Morozova apsūdzēta par nepatiesa VI ziņojuma sastādīšanu, proti, norādot, ka objektā Turaidas ielā 17 ir uzstādīti pandusi jeb invalīdu uzbrauktuves, kaut gan faktiski tie vēl nebija uzstādīti.

Leja arī norādīja, ka, ņemot vērā inkriminētā kukuļa nelielo apjomu, “neviens saprātīgs prokurors neprasītu reālu brīvības atņemšanu”. Viņš skaidroja: ja lietā tiesa apsūdzētos atzīs par vainīgiem, tad, visticamāk, viņiem tiks piespriesti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi, piemēram, soda nauda vai piespiedu darbs.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 5.februārī plkst.10, kad tiks turpināta Saganovičas pratināšana.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu