Kopš bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanas prokuratūra saņēmusi divus iesniegumus no personām, kuras vēlas pierādīt nesadarbošanos ar VDK, apstiprināja prokuratūrā.
Divas personas vērsušās prokuratūrā, lai pierādītu savu nesadarbošanos ar VDK (6)
Tiesu administrācijas (TA) pārstāve Ināra Makārova aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka pēc dokumentu publiskošanas tiesās vērsās "samērā daudz iedzīvotāju", kuri vēlējās iesniegt pieteikumu, lai pierādītu, ka nav sadarbojušies ar VDK. Tomēr viņiem paskaidrots, ka vispirms iedzīvotājiem ir jāvēršas prokuratūrā.
Prokuratūrā apliecināja, ka kopš "čekas maisu" atvēršanas ir saņemti iesniegumi no divām tajās atrodamām personām.
Likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" teikts, ka prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu.
Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāms fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi, un personas subjektīvā attieksme pret sadarbību. Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.
Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta atzinumu. Prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu. Kad pārbaudes lieta uzrādīta, prokurors lietu nosūta rajona līmeņa tiesai apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai.
Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti likumā. Taisot spriedumu, tiesa izlemj, vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators. Tāpat tiesa izlemj, kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.
Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti.
Kā ziņots, 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem. Paredzēts, ka no 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
Latvijas tiesās laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam saņemtas septiņas lietas par sadarbības fakta ar bijušo VDK konstatēšanu, no tām izskatītas ir piecas un nevienā no tām sadarbības fakts nav konstatēts, aģentūra LETA uzzināja Tiesu administrācijā. 2015.gadā tiesā tika saņemta viena lieta, 2017.gadā divas, savukārt 2018.gadā šis skaits dubultojās un tiesā tika saņemtas četras lietas, no kurām divas jau ir izskatītas.